Ukraina ir gatava ierobežot savas lauksaimniecības produkcijas piegādi Eiropai, taču vienlaikus aicina Eiropas Savienību aizliegt graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas. Krievijas piegādes uz ES joprojām nonāk caur Baltkrieviju un Baltijas valstīm, intervijā Financial Times sacīja Ukrainas tirdzniecības pārstāvis Tarass Kačka :
”Kas attiecas uz kviešiem, tad Polijas zemniekiem problēmas rada nevis Ukraina, bet Krievija”.
Polija un vairākas Austrumeiropas valstis ir noteikušas ierobežojumus Ukrainas lauksaimniecības piegādēm pēc tam, kad tās pārplūda pāri sauszemes robežai saistībā ar Melnās jūras eksporta apturēšanu kara sākumā un Eiropas Savienības muitas tarifu atcelšanu Ukrainas atbalstam. Pat jaunais Polijas premjerministrs Donalds Tusks neuzdrošinājās atcelt aizliedzošos pasākumus, un valsts lauksaimnieki turpina iebilst pret Ukrainas piegādēm, lai gan tagad tās valsti šķērso tikai tranzītā.
Maskava veicina protestus un “nepārprotami” bija aiz februārī notikušā poļu lauksaimnieku uzbrukuma vilcienam, kas veda Ukrainas graudus, kuru viņi apgāza, sacīja Kačka. Līdzīgas apsūdzības nesen izteica arī Eiropas tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Krievijas graudu eksports uz ES 2023. gadā pieauga par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar 2022. gadu un bija 1,5 miljoni tonnu. Ideja aizliegt piegādes no Krievijas tika atbalstīta Polijā un Baltijas valstīs. “Vēlos jūs informēt, ka šodien vērsīšos pie Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja ar ierosinājumu noteikt sankcijas pārtikas produktiem no Krievijas un Baltkrievijas,” pirmdien pēc tikšanās ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti sacīja Tusks. Viņš piebilda, ka Eiropas mēroga aizliegums būtu efektīvāks par ierobežojošiem pasākumiem valsts līmenī. Simonīte sacīja, ka Viļņa atbalstīs šo iniciatīvu.
Latvija šādu aizliegumu jau ir ieviesusi nesen. Taču panākt sankcijas ES līmenī būs grūti, atzīmē FT, jo vairākas bloka valstis ir pret to, baidoties destabilizēt situāciju pasaules lauksaimniecības produktu tirgos.
Pēc Kačkas teiktā, Kijeva pieliek pūles, lai mazinātu spriedzi attiecībās ar savām rietumu kaimiņvalstīm un atbalsta Briseles ierosinājumus no jūnija ieviest ierobežojumus olu, mājputnu gaļas un cukura piegādē, kā arī ļaut atsevišķām valstīm slēgt savu tirgu Ukrainai. graudi (izņemot tranzīta piegādes). Kijiva jau ir pārtraukusi izsniegt atļaujas kukurūzas eksportam uz piecām robežvalstīm un piegādā to nevis pa sauszemes ceļiem, bet caur Melno jūru uz Itāliju un Spāniju. “Neskatoties uz to, 2023. kalendārajā gadā eksportējām rekordlielu kukurūzas apjomu – 15 milj.t. Tātad pieprasījums pēc tās citās valstīs ir liels. Ukraina ir aizpildījusi ES ražošanas robu,” sacīja Kačka.
