Ukrainas delegācija sarunās Londonā ar ASV un Eiropas sabiedrotajiem plāno ignorēt Vašingtonas ierosināto miera plānu un koncentrēties uz 30 dienu pamiera apspriešanu, aģentūrai Axios sacīja avots Baltajā namā.
Pēc viņa teiktā, Ukrainas puse par to sāka raidīt signālus dienu pirms tikšanās, kas paredzēta 23.aprīlī. Pagājušajā nedēļā ASV Ukrainu un tās Eiropas partnerus iepazīstināja ar savu priekšlikumu konflikta risināšanai un gaidīja Kijivas atbildi sarunās Londonā.
Saskaņā ar Axios teikto, plāns paredz anektētās Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju de jure, bet pārējās ieņemtās Ukrainas zemes – par Krievijas teritoriju de facto. Iniciatīva ietver arī noteikumus par Ukrainas atteikšanos pievienoties NATO un tās resursu nodošanu ASV kontrolē. Apmaiņā Kijivai tiek piedāvātas “uzticamas drošības garantijas”, taču nevis no ASV, bet gan no citiem sabiedrotajiem. Dokumentā runāts arī par 2014.gadā ieviesto sankciju atcelšanu pret Krieviju.
Tikšanās priekšvakarā Londonā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kārtējo reizi publiski paziņoja, ka Kijiva nekad juridiski neatzīs Krimu par Krievijas teritoriju, jo tas ir pretrunā ar valsts konstitūciju. Pēc viņa teiktā, Ukrainas delegācija sarunās koncentrēsies uz iespēju panākt “beznosacījumu pamieru”. Pēc tam valsts sekretārs Marko Rubio atteicās lidot uz Londonu “loģistisko problēmu dēļ ar grafiku”. Tikšanos nolēma pārcelt arī Lielbritānijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri, vēsta Sky News. Tā vietā sarunās piedalīsies citas augstākās amatpersonas, tostarp ASV prezidenta īpašais sūtnis Kīts Kellogs.
Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps brīdināja, ka Vašingtona varētu pārtraukt dalību miera sarunās par Ukrainu, ja kāda no pusēm traucēs panākt vienošanos. “Bet es ceru, ka līdz tā nenonāks. “Es uzskatu, ka mums ir visas iespējas atrisināt šo situāciju,” norādīja Tramps. Viņš uzsvēra, ka ASV cenšas ātri izbeigt karu. “Mēs nedodam konkrētu laika grafiku – viena vai divas nedēļas -, bet tam vajadzētu būt ātri. Mēs runājam par tūkstošiem dzīvību. Vidēji katru nedēļu iet bojā 2500 jaunu karavīru. Mēs vēlamies to apturēt un glābt cilvēkus,” sacīja Baltā nama vadītājs.
