Saskaņā ar jauno ASV Veselības un cilvēkresursu departamenta ziņojumu, kuru šogad vadīja Roberts F. Kenedijs jaunākais (RFK), vairāk nekā 40% bērnu Amerikas Savienotajās Valstīs (tas ir aptuveni 3 miljoni cilvēku) ir vismaz viena hroniska slimība.
Kā norādīts dokumentā, šī situācija apdraud gan ekonomiku, gan valsts aizsardzību: vairāk nekā 75% jauniešu vecumā no 17 līdz 24 gadiem nevar tikt iesaukti militārajā dienestā – galvenokārt aptaukošanās, sliktas fiziskās sagatavotības un garīgās veselības problēmu dēļ.
72 lappušu garais ziņojums, kurā galvenā uzmanība pievērsta bērnu veselības jautājumiem, tiek nosaukts par MAHA ziņojumu. Ar saukli MAHA (Make America Healthy Again — Padarīt Ameriku atkal veselīgu) departamentu vada bijušais demokrāts Kenedijs jaunākais, kurš pagājušajā gadā atbalstīja republikāni Donaldu Trampu. Jau būdams 47. ASV prezidenta amatā, Tramps parakstīja dekrētu par tāda paša nosaukuma komisijas izveidi, kurā viņš uzdeva tai noteikt bērnu hronisko slimību cēloņus un izstrādāt stratēģiju to apkarošanai.
Kenedijs, kurš atbalstīja Trampa ideju par ceturtdaļu samazināt viņam uzticētās aģentūras finansējumu, ir pazīstams ar savu skepsi par bērnu vakcināciju un vairākkārt ir apgalvojis, ka lielāko daļu veselības problēmu var novērst ar pareizu uzturu. Turpinot šo līniju, jaunajā ziņojumā teikts, ka administrācija centīsies pārliecināt amerikāņus mainīt savus ēšanas paradumus, pārrakstot uztura vadlīnijas un ierobežojot maznodrošināto cilvēku iespējas izmantot pārtikas kuponus.
“Šodienas bērni ir rītdienas darbaspēks, pedagogi un līderi. Mēs vairs nevaram atļauties ignorēt šo krīzi. Pēc gadsimta, kad tika izmantotas dārgas un neefektīvas pieejas, federālā valdība vadīs koordinētu mūsu pārtikas, veselības un zinātnes sistēmu pārveidi. Šī stratēģiskā pārkārtošana nodrošinās, ka visi amerikāņi šodien un nākotnē dzīvos ilgāku un veselīgāku dzīvi,” teikts pievienotajā dokumentā.
MAHA ziņojumā ieteikts raksturot bērnus kā “pārēdušos” un “nepietiekami barotus”. Ziņojumā arī aicināts regulēt īpaši pārstrādātus pārtikas produktus un analizēt pesticīdus, ar kuriem apsmidzina Amerikas kultūraugus. Kenedijs iepriekš apgalvoja , ka toksīni, ķīmiskās vielas un īpaši pārstrādāti pārtikas produkti ir izraisījuši Amerikas Savienotajās Valstīs “eksistenciālu” un “garīgu” krīzi. Viņš arī paziņoja , ka valdība līdz 2026. gada beigām pakāpeniski izņems no aprites visas mākslīgās krāsvielas pārtikas produktos.
Kopumā dokuments rada drūmu ainu, apgalvojot, ka mūsdienu amerikāņu bērni vairāk nekā iepriekšējās paaudzes cieš no hroniskām slimībām, tostarp astmas, alerģijām, aptaukošanās, kā arī autoimūnām slimībām un uzvedības traucējumiem. Pēc MAHA ziņojuma autoru domām, tas var būt īpaši pārstrādātu pārtikas produktu lietošanas, ķīmisku vielu iedarbības, mazkustīga dzīvesveida, stresa un pārmērīgas medikamentu lietošanas rezultāts. Komentējot šo jautājumu intervijā NBC News, Kenedijs sacīja, ka ziņojums ir “pirmā reize vēsturē”, kad federālā valdība ir atzinusi “šo vides ietekmju negatīvo ietekmi uz Amerikas iedzīvotājiem”.
Kad intervētājs Kenedijam jautāja, ka ziņojumā nav sniegts skaidrs rīcības plāns konstatēto negatīvo faktoru novēršanai, viņš solīja, ka 60 dienu laikā “mēs kaut ko darīsim lietas labā”.
Bioloģijas zinātņu doktore Anča Baranova sarunā ar medijiem piekrita īpaši pārstrādātu pārtikas produktu kaitējumam, taču atzīmēja, ka pilnībā no tiem atbrīvoties nebūs iespējams ātrāk kā pēc 40–50 gadiem – ja vispār tiks uzsākta atbilstoša politika. Baranova norādīja, ka šādi produkti pašlaik veido 70–80% no pārtikas rūpniecības, ko cita starpā nosaka patērētāju kultūra Amerikas Savienotajās Valstīs un reklāmas uzspiestie stereotipi.
“Pat ja skatīsieties amerikāņu filmas, redzēsiet, ka uz sviestmaizes tiek uzsmērēts daudz zemesriekstu sviesta. Kā jau varat iedomāties, zemesriekstu sviests un veikalā nopērkama maize arī ir ļoti pārstrādātu pārtikas produktu piemēri. Tas ir, paši zemesrieksti ir labi, bet, kad no tiem tiek gatavoti daži produkti, īpaši konservēta eļļa, tad, protams, sākas problēmas,” sacīja eksperte.
Ar to nav iespējams cīnīties ar aizliedzošām metodēm, atzīmēja Baranova.
“Ja jūs vienkārši aizliegsiet īpaši pārstrādātu pārtiku, ko cilvēki ēdīs? Mums īsti nav daudz neapstrādātas pārtikas. Turklāt, iespējams, daudzi cilvēki zina, ka Amerikā ir ļoti nevienmērīgs uztura līmenis. <…> Ja jūs pametīsiet Ņujorku, dosieties uz dienvidiem, gar austrumu krastu, jūs sastapsiet apgabalus, kurus var droši saukt par “pārtikas tuksnešiem”. Protams, ir McDonald’s un viss pārējais, bet McDonald’s būs labākais, ko varat dabūt, jo ir sliktākas iespējas. “Un arī ieiet parastā veikalā un iegādāties veselu klāstu ar brīnišķīgiem zaļiem produktiem un svaigu gaļu nedarbosies,” viņa teica.
Veselības ministrijas ziņojumā teikts, ka paredzamas būtiskas izmaiņas uztura ieteikumos. Paredzams, ka tie tiks vienkāršoti un samazināti apjomā. Vadlīnijas parasti tiek atjauninātas ik pēc pieciem gadiem, un nākamais ziņojums jāiesniedz līdz kārtējā gada beigām. Administrācija plāno paātrināt šo grafiku.
Kā atzīmēja lauksaimniecības sekretāre Brūka Rolinsa, vadlīnijās tiks uzsvērti “pilnvērtīgi, veselīgi un barojoši pārtikas produkti, piemēram, piena produkti, pilnpiens, augļi, dārzeņi un gaļa, kā arī ieteikti ierobežojumi pārtikas produktiem ar augstu cukura un sāls saturu”.
MAHA ziņojumā kritizēti iepriekšējie ieteikumi par to, ka tajos nav aicināts ierobežot īpaši pārstrādātu pārtikas produktu patēriņu, un par to, ka to autorus “pārmērīgi ietekmē korporatīvās intereses”.
Ēdiens ir zāles
Ziņojumā teikts, ka antibiotikas, antidepresanti, svara zaudēšanas līdzekļi un astmas medikamenti tiek pārmērīgi izrakstīti un var izraisīt veselības problēmas. Autori aicina veikt vairāk pētījumu par to ietekmi uz bērniem.
Intervijā ar NBC News Kenedijs vēlreiz atzīmēja, ka daudzas bērnu slimības var ārstēt ar pārtiku, tostarp 1. tipa diabētu, ko viņš nosauca par “nepilngadīgo diabētu”.
“Daudzos gadījumos juvenīlo diabētu un prediabētu, kas pašlaik skar 38% pusaudžu, var pilnībā mainīt, mainot uzturu. Pārtika ir zāles, un pārtika ietekmē arī garastāvokli, tā ietekmē garīgās slimības, tā ietekmē imūnsistēmu, un mums ir jānodrošina, lai mūsu bērniem būtu pieejama laba pārtika un vecākiem būtu pieejama vislabākā informācija, lai viņi varētu izdarīt pareizo izvēli savu bērnu labā.”
Jāatzīmē, ka 1. tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kuras gadījumā organisma imūnsistēma patoloģiski uzbrūk aizkuņģa dziedzera beta šūnām. Insulīna injekcijas ir nepieciešamas, lai uzturētu pacienta dzīvību . Tam nav nekāda sakara ar aptaukošanos, kas ir galvenais 2. tipa diabēta attīstības riska faktors.
Runājot par vakcināciju, Veselības ministrija, saskaņā ar ziņojumu, detalizēti izpētīs bērnu vakcinācijas grafika jautājumu. Ziņojumā teikts, ka vakcīnas aizsargā pret infekcijas slimībām, taču paustas bažas par to, ka blakusparādības netiek pienācīgi uzraudzītas un ka nav pietiekami daudz informācijas par saistību starp vakcīnām un hroniskām slimībām. Kenedijs iepriekš apgalvoja, ka vakcinācija izraisa autismu.
“Mūsu izpratne par vakcīnu drošību un jebkādu saistību ar hroniskām slimībām iegūtu no rūpīgāka klīnisko pētījumu izstrādes,” teikts ziņojumā.
Kā iepriekš ziņoja mediji, šī mēneša sākumā veselības ministrs aizveda savus mazbērnus peldēties Rokrīkā. Rezervuārā ir “hroniski paaugstināts” E. coli un fekālo koliformu baktēriju līmenis. Peldēšanās upē ir aizliegta kopš 1971. gada.
