Krievija pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākumā patiešām plānoja pilnīgu valsts okupāciju. Par to raksta The Washington Post.
Šeit publicēsim pavisam nelielu izvilkumu no apjomigā raksta.
Putins gribēja ātri sagrābt Ukrainu, nogalināt prezidentu Volodimiru Zelenski, un okupācijas armija plānoja sasniegt rietumu reģionus, kurus Krievijas diktators uzskata par “neonacistu un rusofobu apdzīvotiem”.
Amerikāņi zināja par Krievijas uzbrukumu 2021. gada oktobrī
Izdevums apgalvo, ka žurnālisti runājuši ar vairāk nekā trīs desmitiem augsta ranga amatpersonu no ASV, Ukrainas, Eiropas un NATO, lai noskaidrotu Putina patiesos plānus karā pret Ukrainu.
Mediji ziņo, ka par Putina plāniem sākt karu pret Ukrainu amerikāņu izlūkdienesti zināja jau 2021.gada oktobrī. Amerikas Savienotajām Valstīm ir savi spiegi Krievijas Federācijas augstākajās institūcijās, un tāpēc viņi droši zināja, ka notiks iebrukums.
Oktobrī ģenerālis Marks Millejs informēja Baidenu par Putina plāniem.
Izmantojot uz molbertiem novietotas kartes, Millejs parādīja Krievijas karaspēka pozīcijas un Ukrainas reljefu, kuru viņi plānoja iekarot. Tas bija satriecošas pārdrošības plāns, kas varētu radīt tiešus draudus NATO austrumu flangam vai pat sagraut Eiropas drošības arhitektūru pēc Otrā pasaules kara.
“Mēs vērtējam, ka viņi plāno veikt nozīmīgu stratēģisku uzbrukumu Ukrainai vairākos virzienos vienlaikus. Viņu mērķis ir “šoks un bailes”, Millejs, iespējams, sacīja Baidenam.
Krievija vēlējās sasniegt “Ukrainas neonacistu reģionus, kurus apdzīvo rusofobi”
ASV izlūkdienesti konstatējuši, ka “krievi virzīsies uz priekšu no ziemeļiem, abās Kijivas pusēs. Vieni spēki virzīsies uz austrumiem no galvaspilsētas caur Ukrainas pilsētu Čerņihivu, bet otri ieņems Kijivu no rietumiem, virzoties uz dienvidiem no Baltkrievijas, caur dabisko plaisu starp “zonu” pie Černobiļas un apkārtējiem purviem. Uzbrukums notiks ziemā, lai cietā zeme atvieglotu tanku caurbraukšanu. Krievijas karaspēks plānoja Kijivu ieņemt trīs līdz četru dienu laikā Viņu specvienības atrastu un likvidētu prezidentu Volodimiru Zelenski, vajadzības gadījumā viņu nogalinot, un izveidotu Kremlim draudzīgu marionešu valdību.
Atsevišķi Krievijas karaspēks nāks no austrumiem un šķērsos Ukrainas vidieni līdz Dņepras upei, bet karaspēks no Krimas ieņems dienvidaustrumu piekrasti. Šīs darbības varētu ilgt vairākas nedēļas, paredzēja Krievijas plāni.
Apstājoties, lai pārgrupētos un pārapbruņotos, viņi virzīsies uz rietumiem, uz ziemeļu-dienvidu līniju, kas stiepjas no Moldovas līdz Baltkrievijas rietumiem, atstājot pēdējo Ukrainas teritoriju rietumos, kuru pēc Putina aprēķiniem “apdzīvoja nelabojami neonacistu rusofobi”.
Putins ir apsēsts ar Ukrainu un vēlas to atgriezt “krievu pasaules” klēpī
Amerikas Savienotajās Valstīs Putina plāni tika uzskatīti par neprātīgiem, un viņi gribēja viņu pārliecināt no tiem atteikties. Taču Krievijas diktators, pēc amerikāņu domām, bijis apsēsts ar Ukrainu.
“CIP direktors Viljams Dž.Bērnss, kurš bija ASV vēstnieks Maskavā un kuram no Baidena administrācijas darbiniekiem bija vistiešākais kontakts ar Putinu, Krievijas līderi raksturoja kā apsēstu ar Ukrainu. Kontrole pār valsti bija sinonīms Putina koncepcijai par krievu valodu. identitāte un vara apvienojumā ar Putina pārliecību, ka “Ukrainai ir jāatgriežas savā dzimtenē”, neradīja šaubas, ka būs karš.
Putins pamanīja, ka Ukraina virzās uz Rietumiem, un tas viņam nederēja.
”Drūmā aktuāra vērtējumā analītiķi secināja, ka Putins, kuram vajadzēja kļūt jau 69 gadus vecam, saprata, ka viņam nav pietiekami daudz laika, lai nostiprinātu savu mantojumu kā vienam no galvenajiem Krievijas līderiem – atjaunotu Krievijas ietekmi Eirāzijas kontinentā”, teikts ziņojumā.
Amerikas Savienotajās Valstīs uzskatīja, ka “Kijiva kritīs”
Putins uzskatīja, ka karš pret Ukrainu Krievijai aizies praktiski nesodīti. Baidens uzskatīja, ka ukraiņi cīnīsies pret Krievijas agresiju, taču šaubījās, vai Ukraina spēs izdzīvot. Baidens arī šaubījās par Zelenski un viņa spēju pretoties agresoram.
“Varbūt Kijiva nekritīs tik ātri, kā krievi gaidīja,” rezumēja amerikāņi, bet kritīs,” teikts rakstā.
CIP direktors Bērnss ar Krievijas diktatoru tikās 2.novembrī. Saskaņā ar publikāciju, Putins sūdzējās par NATO paplašināšanos un sacīja, ka Ukrainā ir “neleģitīma vara”.
Trenējies klausīties Putina tirādes no Maskavā pavadītajiem gadiem, Bērnss sniedza savu spēcīgo vēstījumu: Amerikas Savienotās Valstis zina, ko jūs darāt, un, ja jūs iebruksit Ukrainā, jums būs jāmaksā milzīga cena. Viņš sacīja, ka atstāj Baidena vēstuli, apstiprinot jebkura Krievijas uzbrukuma Ukrainai sodīšanas sekas.
Putins “bija ļoti lietišķs,” sacīja Bērnss. Viņš nenoliedza izlūkdatus, kas norādīja uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
