Šķiet, ka pasaule atrodas krustcelēs, un Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā varētu satricināt demokrātiju visā pasaulē. Taču pesimisms nav risinājums, saka ASV vēsturnieks Timotijs Snaiders un intervijā Vācijas medijiem skaidro, kā nākotne varētu būt labāka.
Nākotne šķiet draudīga: Ukrainā un Tuvajos Austrumos plosās karš, saasinās klimata krīze, un Donalds Tramps varētu atkal nākt pie varas ASV. Tātad, vai mūsu nākotnei ir jābūt draudīgai un drūmai? Nē, saka Timotijs Snaiders, viens no Amerikas Savienoto Valstu vadošajiem intelektuāļiem. Brīvība, pēc vēsturnieka domām, ir atslēga uz labāku nākotni. Taču ne tā brīvība, ko domā Vladimirs Putins un Donalds Tramps, uzsver Jēlas universitātes pētnieks.
Ko nozīmē patiesa brīvība? Kāpēc no tās tik ļoti baidās tādi autokrāti kā Putins? Un kādu galīgo mērķi Tramps tiecas sasniegt savā cīņā par Balto namu? Timotijs Snaiders, kura grāmata “Par brīvību” nesen tika izdota, atbild uz šiem jautājumiem.
Profesor Snaider, termins brīvība pašlaik tiek izmantots daudzos veidos, piemēram, tādi diktatori kā Vladimirs Putins un antidemokrāti, piemēram, Donalds Tramps, kurš cenšas atgriezties Baltajā namā, arī to pieprasa savai programmai. Bet kāda vērtība patiesībā ir brīvībai?
Brīvība ir vērtību vērtība, kas padara visas citas vērtības iespējamas. Brīvība ir stāvoklis, kurā mēs varam pārdomāt, apvienot un realizēt savas vērtības. Bet, kad Putins vai Tramps runā par brīvību, viņi izmanto negatīvu brīvības jēdzienu: viņi vēlas būt brīvi “no” kaut kā. Pozitīvā brīvība, kā es uz to tiecos, ir daudz vairāk: brīvība nozīmē brīvību palikt par sevi un mainīt pasauli. Tāpēc Putins no tās tik ļoti baidās, un tāpēc arī Tramps baidās no tās.
Ko jūs īsti saprotat ar pozitīvo brīvību?
Es minēšu piemēru: 2022. un 2023. gadā es apmeklēju Ukrainu, tostarp apgabalus, kurus okupēja Krievija un pēc tam atbrīvoja Ukrainas armija. Vai tas bija labi, ka šīs teritorijas tika atbrīvotas no krieviem? Bez šaubām. Ukraiņi nerunā par atbrīvošanu, bet par deokupāciju, lai būtu skaidrs, ka ar ļaunuma likvidēšanu genocīda okupācijas veidā nepietiek. Viņi vairākkārt uzsver, ka viņu brīvība ir vērsta uz nākotni un ka krievi stāv šai nākotnei ceļā. Ukrainas iedzīvotāji vēlas būt brīvi uz pašnoteiktu dzīvi mierā. Tā ir pozitīva brīvība, kuru Putins, Tramps un citi autokrāti nekad nesapratīs.
“Par brīvību” ir jūsu jaunās grāmatas nosaukums. Kāpēc to uzrakstījāt?
Mēs dzīvojam pasaulē, kurā viss ir diezgan slikti. Krievijas karš pret Ukrainu un iespējamā Donalda Trampa pārvēlēšana ir tikai divi piemēri. Tas var beigties diezgan slikti. Bet vai tas ir jādara? Mums ir problēmas ar vārdiem un jēdzieniem. Bet, ja atrodam īstos vārdus un jēdzienus, mūsu iztēle atkal atveras un nākotne šķiet plašāka un gaišāka: ir iespējams radīt apstākļus, lai mēs visi varētu dzīvot brīvi, kolektīvi un pāri paaudzēm.
Kā tam vajadzētu izdoties?
Mums ir jāuzdod pareizie jautājumi. Kas mums, cilvēkiem, ir īpašs? Ar ko mēs atšķiramies no pārējā Visuma? Tā ir mūsu spēja novērtēt, ticēt un realizēt labo. Mums ir tādi tikumi kā godīgums un lojalitāte, tādas īpašības kā žēlastība un skaistums. Tie visi ietilpst kopā lielā ideālā ģeometrijā, taču tie ne vienmēr sader kopā. Piemēram, dažreiz godīgums un lojalitāte ir pretrunā, taču nevar apgalvot, ka godīgums vienmēr ir labāks par lojalitāti. Šī spriedze, šī cilvēka tikumu un spēju tēlainā ģeometrija ļauj mums atpazīt labās lietas, izvēlēties starp tām un pieņemt cilvēciskus lēmumus. Tikai tad mēs būsim brīvi.
Tātad brīvība ir atslēga, kas faktiski var padarīt iespējamu labāku pasauli?
Jā, jo tā ir vērtību vērtība, tikai tā dod mums iespēju visas pārējās vērtības pārvērst par realitāti. Pozitīva brīvība vienmēr ir politiska: mums ir jājautā sev, kādi apstākļi mums ir jānodrošina sabiedrībā, lai mēs visi varētu dzīvot brīvībā. Tā kā tas nav Dieva dots, mēs varam dzīvot nebrīvi vai brīvi. Brīvībai ir nepieciešama drosme un apņemšanās, tāpēc būt brīvam ir daudz vieglāk.
Tomēr brīvība šobrīd visā pasaulē samazinās
Brīvību mums nedod pasaule, citādi tā nebūtu brīvība, vai ne? Krievija, Ķīna un citas autokrātijas tam ir pierādījums. Nē, mums kaut kas ir jādara lietas labā. Brīvība ietver pārliecību, ka dažas lietas ir sliktas, jo citas lietas ir labas. Tas šķiet neapstrīdams, taču mums ir jāapstiprina vērtības, lai nonāktu pie konstruktīvas brīvības koncepcijas. Ja domājam, ka brīvība ir tikai negatīva, mēs pret pasauli, tad tālu netiksim. Tas izskaidro brīvības varonīgo versiju, sauksim to par anglosakšu retoriku, kas uzstāj, ka indivīdi var piecelties, lai uzvarētu brīvības ienaidniekus. Bet patiesība ir tāda: mums nevar būt drosmīgu cilvēku, ja kopīgi nedomājam par brīvību.
Individuālais “varonis”, kurš uzvar ļaunumu brīvības vārdā, arī vairāk ir Holivudas māksla ?
Jā. Tā patiesībā bija retos gadījumos. Bet ir cilvēki, kas var kalpot par paraugu, kad runa ir par brīvību. Es domāju par Austrumeiropas un padomju disidentiem aukstā kara laikā. Šie cilvēki neatbalstīja brīvību lielajā tiešā pretošanās režīmam nozīmē, viņi centās aizstāvēt mazas patiesības un ikdienas vērtības. Galu galā viņi par to tika sodīti. Viens no šiem cilvēkiem bija Vāclavs Havels no Čehoslovākijas. Viņu darba mācība ir šāda: mēs nedrīkstam ļaut sevi kontrolēt tikai mūsu bailēm. Drīzāk mums vajadzētu uzdot jautājumu par apstākļiem, kas ļauj citiem cilvēkiem būt brīviem.
Kāda ir jūsu atbilde?
Mēs dzīvojam krīzes laikā. Taču tas nav pietiekami, lai vienmēr tikai norādītu, cik bīstama ir situācija. Mums ir jānonāk pie atziņas, ka viss varētu būt daudz labāk. Mēs šobrīd esam aizsardzībā pret daudzajām briesmām, kas mūs apdraud. Bet jūs varat spēlēt tikai aizsardzībā tik ilgi, nedomājot, ko jūs aizstāvat. Drīzāk mums ir jābūvē kaut kas jauns. Tāpēc es uzrakstīju savu grāmatu.
Ņemsim par piemēru Krieviju Vladimira Putina vadībā: kāpēc valsts nekad nav atradusi ceļu uz brīvību?
Arī Krievijā ir cilvēki, kuriem ir ļoti līdzīgi priekšstati par brīvību kā man. Tādā ziņā viņi ir brīvi. Bet tas nav īsti par to, kas tur ir. Lieta tāda, ka Krievija ir ārkārtējs negatīvas brīvības piemērs. Neregulēts kapitālisms radīja oligarhiju, tad oligarhi – un galu galā tikai viens oligarhs – definēja brīvību kā brīvību pašam darīt jebko. Savukārt citiem brīvība nozīmē brīvību no patiesības, brīvību no pārdomām. Šī parādība ir ļoti bīstama, taču tā nekādā gadījumā neaprobežojas tikai ar Krieviju. Negatīva brīvība nozīmē brīvību kā neesamību. Tas ir ne tikai maldinoši, bet arī ļoti bīstami. Tam ir vairākas dažādas versijas ar dažādām variācijām.
Kuru?
Amerikāņu versija ir šāda: brīvība ir ierobežojumu neesamība tirgū — tas noved pie plēsonīga kapitālisma un masveida nabadzības. Globālie dienvidi kā savu definīciju minēja koloniālisma neesamību, savukārt nacionālsociālisti interpretēja ebreju neesamību kā brīvību. Krievi uzskata, ka viņi būs brīvi, ja iznīcinās Ukrainu. Šis galējais piemērs atklāj galveno negatīvās brīvības problēmu: jūs nekad nejautājat, kas jūs esat, jūs identificējat sevi opozīcijas, naidīguma vai naida dēļ.
Vai jums ir cerības uz Krieviju?
Kaut kas būtu būtiski jāmaina: Krievijā vienmēr ir jautājums par to, kā atbrīvoties no lietām. Krievija pieļauj šo kļūdu atkal un atkal. 1917. gada boļševiku revolūcija piedāvāja šķietami vienkāršu risinājumu: mums vajadzēja tikai likvidēt kapitālismu un privātīpašumu, un mēs visi būsim brīvi. Tā bija klasiskā krievu kļūda: brīvība tur vienmēr tiek interpretēta kā pilnīga kaut kā likvidēšana. Negatīva brīvība vienmēr rada negatīvas lietas, nevis uzdod daudz svarīgāko jautājumu par to, kādi cilvēki mēs vēlamies būt. Jaunākais variants Krievijā ir patiesības atcelšana, ko Putins dara. Lieta par patiesības atcelšanu ir tāda, ka neviens vairs nav brīvs – izņemot vienu cilvēku vai mazu grupu valsts augšgalā.
ASV Donalds Tramps
Termins brīvība ir visuresošs manā dzimtenē, brīvībai šeit ir galvenā nozīme. Taču amerikāņi kļūdās arī attiecībā uz to, ko viņi domā ar brīvību. Jo tā atkal ir negatīva brīvības forma – jo daudzi amerikāņi vēlas būt brīvi “no valdības”. Jūs vienmēr uzdodat sev jautājumu: kā atbrīvoties no politiķiem Vašingtonā ? Kā padarīt tos mazus un vājus? Tikai tad viņi būtu brīvi, saskaņā ar viņu ideju.
Savā grāmatā jūs Donaldu Trampu saucat par negatīvās brīvības varoni. Ko tieši jūs ar to domājāt?
Tramps ir Putina paklausīgs protežē, viņš ignorē likuma varu, visu mūžu ir pārkāpis likumu un netic Konstitūcijai. Pēc paša atziņas, viņš pat vēlas to mainīt. Kad mēs meklējam kopējo modeli, atkal un atkal parādās divi konkurējoši pasaules uzskati: negatīvā un pozitīvā brīvība.
Galvenais, Tramps vēlas būt brīvs no daudzajiem cietumsodiem, kas viņam varētu draudēt.
Negatīvās brīvības aizstāvji, piemēram, Tramps, Īlons Masks un Silīcija ielejas oligarhi, ir noraizējušies par šķēršļiem – šķēršļiem, kas viņiem šķiet ierobežojoši. Zemnieks Vidusrietumos, kam ir ekonomiskas grūtības, vai nabadzīgā ģimene no Detroitas? Trampu tas nemaz neinteresē. Nē, Tramps vienkārši nevēlas mirt cietumā, bet gan ērtā gultā Baltajā namā. Tā ir brīvība, uz kuru Tramps tiecas: viņš vēlas būt prezidents uz visiem laikiem. Viņš cenšas atbrīvoties no visa, kas viņu traucē.
Kā vērtējat sociālo situāciju ASV dažas nedēļas pirms vēlēšanām?
ASV sabiedrībā valda bailes un konformisms. Iemesls ir tāds, ka par brīvību tiek runāts daudz, bet tā netiek saprasta kā kaut kas pozitīvs, kas nāk no tevis paša. Tad jūs esat ļoti neaizsargāti. Bailes un konformisms padarīja Trampu iespējamu. Tomēr miljoniem cilvēku šobrīd smagi strādā ne tikai, lai novērstu ļaunāko, bet arī labākas nākotnes vārdā. Arvien vairāk es dzirdu, ka vārds “brīvība” tiek lietots pozitīvā nozīmē. Tas man dod cerību.
No kurienes vēsturiski rodas bailes un konformisms, no kā gūst labumu Tramps?
Īpaši tas sākās 80. gados, kad Ronalds Reigans kā ASV prezidents apgalvoja, ka valdība būtībā ir problēma. Tas ir bezrūpīgs un ļoti vienkāršs veids, kā rīkoties politikā. Bet, ja valsts tiek uzskatīta tikai par problēmu, tas nozīmē, ka šī valsts nevar vai tikai neadekvāti darīt to, kas faktiski padara visus iedzīvotājus brīvākus: bērnu aprūpi, veselības aprūpes sistēmu, pensiju nodrošināšanu vai atvaļinājuma tiesības. Tādam pasaules uzskatam kā Reiganam ir draudīgas sekas.
Kuru jūs domājat?
Valdība ātri tiek pasludināta par ienaidnieku. Cilvēkiem ir ieradums definēt savu brīvību, definējot savus iespējamos ienaidniekus. Ir samērā viegli apgalvot, ka valdība, politiskā sistēma it kā dod privilēģijas melnādainajiem un migrantiem. Tad šie melnādainie un šie migranti pēkšņi kļūst par verdzības avotu saviem līdzpilsoņiem. Tas mūs noved pie Trampa. Šis pasaules uzskats sākas ar negatīvu brīvību, sākas un beidzas ar fašistu retoriku. Tādējādi mēs nonākam pie negatīvās brīvības saknēm Amerikā.
Jūs domājat verdzību, kas netika atcelta līdz 1865. gadam?
Tā tas ir. Pirms tam, ja kādam piederēja plantācija ar vergiem, viņš šo situāciju uztvēra kā savas personīgās brīvības izpausmi. Un šī brīvība, protams, tika definēta negatīvi, jo vienīgā iestāde, kas varēja atņemt šiem cilvēkiem zemi vai atbrīvot vergus, bija valdība.
Jūs nesen teicāt, ka ASV atrodas krustcelēs: pēc novembrī gaidāmajām vēlēšanām situācija vai nu kļūs daudz sliktāka, vai daudz labāka. Vai jūs uzticaties Kamalai Harisai, lai pārvarētu sociālo plaisu ASV?
Ar saviem izteikumiem Kamala Herisa un Tims Volcs ļoti pietuvojas pasaules uzskatam, kas iebilst pret Trampu: Katram cilvēkam ir cieņa, brīvība ir ikvienam. Mums nav visu laiku jādusmojas vienam uz otru, nākotne, iespējams, varētu būt labāka par pagātni. Visbeidzot, valdība var darīt dažas labas lietas cilvēku labā. Vismaz tas viss iet pareizajā virzienā. Dīvainākais vairumā amerikāņu ir tas, ka viņi cenšas balsot ”pa vidu”. Bet nav vidus, runa pat nav par labo vai kreiso – bet par diviem ļoti atšķirīgiem esamības veidiem. Un mums būs viens vai otrs.
Vai jūs domājat, ka demokrātu un republikāņu sadarbība var atkārtoties laikmetā pēc Donalda Trampa?
Es neticu starppartiju sadarbībai. Es ceru, ka demokrāti iegūs vairākumu un tādējādi varēs pieņemt likumus. Trampa laikmetā demokrāti un republikāņi vairs nav dažādas partijas, tie ir dažādi pasaules uzskati. Un Donalda Trampa pasaules uzskats, cerams, būs zaudētājs.
Vai Donalds Tramps pieņemtu sakāvi vēlēšanās novembrī?
Tramps vienmēr apgalvos, ka uzvarējis. Viņš nekad neatzīs, ka ir zaudējis, jo rūpējas tikai par sevi. Tāpēc novembrī ASV gandrīz noteikti būs vardarbība. Mums tas būs jāpārvar.
Ja Donalds Tramps pazudīs no politiskās skatuves, klaja sociālā nevienlīdzība joprojām būs galvenā problēma ASV sabiedrībā. Kā to var atrisināt?
Šo problēmu var atrisināt valdība, tāpēc superbagātie ir tik aizdomīgi pret pie varas esošajiem. Prezidenta Dvaita D. Eizenhauera laikā augstākā nodokļu likme ASV bija 91 procents 50. gados. Pasaule, kurā atrodamies tagad, tomēr tika radīta 1980. gados. Tieši šī pasaule ļāva tapt mūsu laika īpaši bagātajiem.
Tātad godīgāka un pozitīvā nozīmē brīvāka laikmeta realizācija ir diezgan reāla?
Protams! Miljardiem cilvēku var padarīt brīvākus, ja saprotam, ka brīvība ir pozitīva lieta. Ziniet, es uzskatu, ka daudzi miljardieri pasaulē patiesībā nav ne tuvu tik brīvi un laimīgi, kā cilvēki parasti iedomājas. Daži no viņiem ir pieķerti galējā tiekšanās pēc negatīvas brīvības. Es domāju, ka viņi sevi padarīja nožēlojamus. Lai nu kā, viņi ir pakļāvuši mūs pārējos briesmām. Un egoists augšgalā nav brīvības paraugs. Brīvība ir mums visiem.