“No šī brīža mēs draudi zviedram,
Šeit tiks dibināta pilsēta
Spītējot augstprātīgam kaimiņam.
No dabas šeit mums paredzēts
Izgriezt logu uz Eiropu
Stāviet ar stingru kāju pie jūras.”
Tā Puškina prezentācijā prātoja Krievijas impērijas dibinātājs Pēteris I, nodrošinājis piekļuvi Baltijas jūrai. Mēģinot atjaunot impēriju (vienalga, krievu vai padomju), Vladimirs Putins ir aizcirtis logu uz Eiropu.
Un tagad “zviedrs” draudēs Krievijai Baltijā, kura Putina uzsāktā kara rezultātā drīz kļūs par NATO dalībvalsti. Un kopā ar Somiju, kas jau ir pievienojusies aliansei, tas ļaus blokam izveidot pilnīgu kontroli pār Baltijas jūru.
Aukstā kara laikā vienīgās NATO dalībvalstis, kurām bija pieeja Baltijai, bija Dānija un Vācija. Pēc tam, 1999. gadā pievienojoties Polijai un 2004. gadā Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, alianse pārņēma kontroli pār dienvidu krastu. Tagad ar Somijas un Zviedrijas palīdzību tā savā rīcībā saņem ziemeļus, Krievijas flotes bāzēm Sanktpēterburgā un Kaļiņingradas apgabalā rezultātā nonākot tādās kā “knaiblēs”. Un Krievijai vissvarīgākais jūras ceļš caur Baltijas jūru ir pilnīgā NATO kontrolē.
Tas nebūtu noticis, ja ne Kremļa agresīvā ārpolitika. Somija palika neitrāla gadu desmitiem, bet Zviedrija gadsimtiem ilgi. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā piespieda gan šo valstu sabiedrību, gan politiķus mainīt savus ilgstoši pastāvošos uzskatus un lūgt iestāties NATO 2022. gada maijā.
Somija pievienojās blokam 2023. gada 4. aprīlī. Pirmdien Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atsauca pēdējos iebildumus pret Zviedrijas pievienošanos, trešdien piebilstot, ka Turcijas parlaments vienošanos ratificēs rudens sesijā, kas sāksies 1. oktobrī.
Zviedrijas un Somijas klātbūtne padara NATO par “ģeogrāfiski daudz saliedētāku” organizāciju, Eiropadomes Ārlietu padomes vecākā līdzstrādniece Ulrika Franke sacīja izdevumam Politico:
Baltijas jūra kļūst par NATO ezeru, kas kopumā ir izdevīgi arī Arktikas pieaugošās nozīmes dēļ.
Somijai ir visspēcīgākie artilērijas spēki Eiropā un viena no lielākajām armijām; kopš aukstā kara beigām valsts nav samazinājusi aizsardzības izdevumus. Tagad tā atjaunina savus gaisa spēkus – līdz 2026. gadam tai vajadzētu būt 64 amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem F-35.
Tagad Somijas lidmašīnas pēc datu savākšanas no Krievijas robežas var tos pārsūtīt uz Norvēģiju (kas arī ir NATO daļa), kas palīdzēs stāties pretī spēcīgajai Krievijas Ziemeļu flotei, kuras galvenais uzdevums konflikta gadījumā ir pārņemt kontroli pār Barenca jūru un nepieļaut pastiprinājuma piegādi no Ziemeļamerikas uz Eiropu pāri Ziemeļatlantijai. Iepriekš šāda sadarbība bija iespējama tehniski, bet ne politiski, norāda Somijas Starptautisko attiecību institūta vadošais pētnieks Čārlijs Saloniuss-Pasternaks.
Zviedrija obligāto militāro iesaukumu atsāka 2017. gadā (gan vīriešiem, gan sievietēm). Tās gaisa spēkiem ir savi Saab JAS 39 Gripen iznīcinātāji, bet flotei ir ”Gotland” klases zemūdenes, kas tiek uzskatītas par labākajām zemūdenēm pasaulē, kas nav saistītas ar kodolenerģiju. Tās ir ļoti piemērotas patrulēšanai seklā Baltijas jūrā.
Sakaru sistēmām ir milzīga nozīme mūsdienu militārajos spēkos, un Zviedrijas Ericsson un Somijas Nokia ir pasaules līderi (kopā ar Ķīnas Huawei) piektās paaudzes (5G) sakaru attīstībā. Abas valstis sniegs aliansei “zināšanu svarīgās tehnoloģijās, tās ir uzticami partneri 5G izvietošanā militāriem mērķiem”, sacīja bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs Kamils Grands.
Krievijā ir problēmas ar 5G attīstību: militārpersonas strādā vēl kopš 2010. gadu beigām, nepiekrītot piešķirt komercoperatoriem nepieciešamās frekvences. Tagad 5G tīklu palaišana, visticamāk, nenotiks ātrāk par 2030. gadu – maijā Digitālās attīstības ministrija ierosināja to atlikt uz desmitgades beigām, liecina nozares attīstības stratēģijas provizoriskā versija.
Pēdējo notikumu rezultātā Krievijas stratēģiskās pozīcijas Baltijā pasliktinās, izdevumam Politico sacīja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu ģeostratēģijas programmas izpilddirektore Kristīna Bērziņa.
”Tā kā Somija un Zviedrija būs NATO sastāvā (un ņemot vērā Zviedrijai piederošo Gotlandes salu, kas atrodas tuvu Kaļiņingradai), Krievija nevarēs izmantot Baltijas jūru savā stratēģiskajā priekšrocībā tā, kā to var šobrīd”.
