Pozitīvs skatījums uz dzīvi patiešām var palīdzēt jums tikt galā ar stresu un pārvarēt grūtības. Bet, ja smieklus izmanto kā aizsardzības reakciju, diemžēl šajā gadījumā jūs nevarēsit dzīvot ilgāk.
Nav skaidras atbildes uz jautājumu, vai smiekli pagarina mūžu. Līdz šim zinātniekiem nav izdevies noteikt tiešu saikni starp paredzamo dzīves ilgumu un smiekliem. Lai gan tādi mēģinājumi ir bijuši.
Piemēram, 2016. gadā Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģiju institūta zinātnieki veica pētījumu, kurā mēģināja noskaidrot saikni starp humora izjūtu un paredzamo dzīves ilgumu. 15 gadu laikā viņi novēroja veselību vairāk nekā 53,5 tūkstošiem vīriešu un sieviešu, kuriem vienlaikus tika lūgts atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar viņu pozitīvo vai negatīvo attieksmi pret dzīvi.
Piemēram, vai eksperimenta dalībnieki uzskata sevi par laimīgu cilvēku, kā arī to, cik viegli ir likt viņiem smieties, kad viņiem ir skumji. Eksperiments parādīja, ka tiem, kuriem bija negatīvāka attieksme pret dzīvi, pastāv risks nomirt agrāk.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka priekšlaicīgas nāves risks jebkura iemesla dēļ ir par 46% mazāks optimistiskām sievietēm. Vīriešiem humora izjūta palīdzēja labāk tikt galā ar infekcijas slimībām, liecina norvēģu zinātnieku pētījums. Vīriešiem, kuri pasauli uztvēra pozitīvi, nāves risks no infekcijām bija par 74% mazāks.
Taču pēc 85 gadiem pozitīvai attieksmei pret dzīvi vairs nav nozīmes, secināja zinātnieki. Pētnieki ir pieļāvuši, ka, iespējams, humora izjūta tiek zaudēta ar vecumu.
Smiekliem joprojām ir netiešs labums
Tomēr joprojām ir netieši ieguvumi. Ja cilvēka dzīvē dominē pozitīvi brīži, ja viņš biežāk izbauda dzīvi, nekā skumst, tad šāds cilvēks ir mazāk pakļauts stresam. Tas ir vienkārši: jūs mazāk uztraucaties, jūs dzīvojat ilgāk.
“Smiekli pasargā no stresa, novēršot stresa hormonu, piemēram, kortizola, līmeņa paaugstināšanos, kas nomāc imūnsistēmu,” teikts norvēģu pētījumā.
Tam piekrīt arī mediķi un pastāsta, kādos gadījumos smiekli var būt labvēlīgi un kādos kaitīgi. Pirmkārt, runa ir par gadījumiem, kad smiekli tiek izmantoti kā aizsardzības reakcija. Protams, šajā gadījumā nevar rēķināties ar dzīves pagarināšanu.
”Psihologi zina, ka daudzi stand-up komiķi patiesībā ir ilgstošā depresijā un bieži vien ir somatiski slimi. Šajā gadījumā smiekli ir aizsardzības reakcija, bet nepagarina mūžu,” kā piemēru min eksperti.
Attīstīta humora izjūta palīdz spēlēties ar jēdzieniem un izkļūt no sarežģītām situācijām. Turklāt humors palīdz jums samierināties ar situāciju un iesaistīt tās smadzeņu daļas, kas dzēš trauksmi. Tāpēc psihologi humoru uzskata par visnobriedušāko psiholoģisko aizsardzību.
Ja cilvēkam ir pozitīva attieksme pret notiekošo, viņam izdodas distancēties no problēmām. Cilvēks tajā neiesaistīsies ar pārmērīgu nopietnību, kas nozīmē, ka viņš ātri atradīs optimālo risinājumu. Piemēram, pašironija palīdzēs paskatīties uz sevi no malas, izjust savas nepilnības, nejusties visu uzmanības centrā, bet tajā pašā laikā neiegrimt paškritikā un pašnosodījumā.
