Pēdējās nedēļas laikā autoritatīvā Rietumu presē tiek publicēti aizvien vairāk rakstu, kuros teikts, ka Ukrainai ir jādodas aizsardzības režīmā, jāatsakās no ofensīvas vai pat jāiesaistās miera sarunās ar Krieviju. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs iepriekš runāja par militāro operāciju strupceļu. Politologi paskaidroja, kāpēc šīs publikācijas nāk klajā tieši tagad un ko tās nozīmē.
Wall Street Journal 12. novembrī rakstīja, ka Ukrainai jādodas aizsardzībā. Laikraksts, balstoties uz ekspertu vārdiem, atzina, ka Kijivai šī ir drošākā stratēģija, jo tā ļaus ukraiņiem atgūt spēkus, kā arī liks Krievijai iztērēt savu karaspēku un aprīkojumu. Vienlaikus izdevums pieļauj, ka Ukraina, atrodoties aizsardzības pozīcijās, var zaudēt daļu savu teritoriju. WSJ uzskata, ka Kijivai nav iespēju iegūt stratēģisko iniciatīvu kaujas laukā.
Nākamajā dienā līdzīga publikācija parādījās The Economist. Žurnāls secina: Ukrainas vasaras pretuzbrukuma panākumi izrādījās pieticīgi un situācija kaujas laukā nonākusi strupceļā. Turklāt nākamais 2024. gads valstij būs grūts un bīstams. Ziemā Krievija aktīvi uzbruks Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Kijiva, kā raksta izdevums, atbildot dos triecienus okupētajai Krimai un Krievijas enerģētikas sistēmai.
Taču galvenais jautājums, pēc žurnāla domām, ir, kurai pusei 2024. gadā būs laiks atjaunot spēkus personāla un ekipējuma ziņā. Saskaņā ar izdevuma prognozēm, Krievija turpinās pārspēt Ukrainu artilērijas jomā, jo Rietumi nevar pilnībā apmierināt ukraiņu vajadzības pēc šāviņiem, un Kijiva nesaņems jaunu Rietumu tehnikas pieplūdumu. “Pesimisti brīdina, ka Putins varētu turpināt karu tādā pašā garā gadiem ilgi,” norāda The Economist.
“Nav sudraba lodes, kas varētu mainīt situāciju kaujas laukā”
17. novembrī žurnālā Foreign Affairs publicētā raksta autori izdara kategorisku secinājumu: Ukraina nevar izraidīt Krievijas karaspēku no visas savas teritorijas un atjaunot integritāti pat ilgtermiņā, kur nu vēl tuvākajā nākotnē. Frontē radās “stupceļa situācija”. Tāpēc ASV ir jāsāk konsultēties ar Ukrainu par gatavību vienoties par pamieru ar Krievijas Federāciju. Tajā pašā laikā Vašingtonai nevajadzētu pieprasīt, lai Ukraina atsakās no sava mērķa atgriezties pie 1991.gada robežām, piebilst izdevums.
Turklāt Foreign Affairs, tāpat kā The Wall Street Journal, raksta, ka Kijevai vajadzētu pārtraukt ofensīvu un doties aizsardzībā. Šādos apstākļos Ukraina, pat ja Maskava noraidīs pamiera priekšlikumu, spēs glābt dzīvības un varēs vairāk līdzekļu novirzīt valsts ilgtermiņa aizsardzībai un atjaunošanai. Atmetot ofensīvu, Ukraina varēs novirzīt ienākošo Rietumu tehniku vispārējai drošības stiprināšanai, nevis tās ātrai iznīcināšanai kaujas laukā, uzskata Foreign Affairs.
Ja šāds scenārijs tiks īstenots, Kijiva varēs arī parādīt Rietumiem, ka tai ir ilgtermiņa stratēģija, kas vērsta uz reālu mērķu sasniegšanu, uzskata Foreign Affairs. Turklāt efektīva aizsardzība pārliecinās Maskavu, ka tās cerības “pārdzīvot” Ukrainu un Rietumu atbalstu ir veltīgas. Tas liks Krievijas vadībai risināt sarunas.
“Ko tad darīt? Viena Rietumu iespēja ir turpināt darīt to pašu, turpināt piegādāt Ukrainai milzīgus ieroču daudzumus, cerot, ka tā uzvarēs Krieviju. Problēma ir tā, ka Ukrainas militārpersonas neuzrāda nekādas pazīmes, ka spētu iekļūt Krievijas spēcīgajās aizsardzības sistēmās. Rietumi varētu nosūtīt vairāk tanku, tāla darbības rādiusa raķetes un iznīcinātājus F-16. Taču nav nevienas sudraba lodes, kas spētu pagriezt paisumu kaujas laukā,” raksta žurnāls.
Vienlaikus Foreign Affairs uzskata, ka laiks ir nevis Ukrainas pusē, bet gan Krievijai par labu: sankcijas neskāra Krieviju, tā spēja izklīdināt savu militāro rūpniecību un panākt ieroču piegādes no Ziemeļkorejas un Irānas. Ukrainā lielā skaitā iet bojā karavīri, armija dedzina ieroču krājumus, valsts ekonomika sarukusi par trešdaļu, un Kijivas Rietumu atbalstītāji no kara sāk nogurt, apgalvo žurnāls.
Šādos apstākļos izdevums pat piedāvā plašā starptautiskā kontrolē noteikt precīzus pamiera nosacījumus kaujas laukā, proti, laiku, kontaktlīnijas atrašanās vietu un ieroču atvilkšanas kārtību.
Publikāciju mājiens: ir jāmaina stratēģija
Iepriekš aprakstītie materiāli plašsaziņas līdzekļos raida signālus Rietumu elitei, ka viņiem ir jāizlemj par turpmāko stratēģiju ieilgušajā Krievijas un Ukrainas karā, uzskata Lietišķo politisko pētījumu centra ”Penta” direktors, ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.
“Galvenais signāls šajās publikācijās ir nepieciešamība izstrādāt skaidru, konsekventu, sistemātisku stratēģiju ilgstošam karam. Galvenais jautājums ASV, īpaši no republikāņu puses: kas ir kara Izpildes pamatrādītājs, kas tālāk? Kāda ir nākotnes stratēģija?
Mēs esam atkarīgi no Rietumu ieroču un munīcijas piegādēm. Ir objektīva problēma: būtiski samazinās munīcijas piegādes, trūkst artilērijas lādiņi, tagad ir Izraēlas vajadzības. Bez munīcijas nevar veikt uzbrūkošas darbības, un pat aizsardzības ir grūti izpildāmas,” atzīmē sarunu biedrs.
Tajā pašā laikā Fesenko neuzskata, ka šādas publikācijas sagatavo sabiedrisko domu sarunām. “Es neredzu nekādus priekšnoteikumus, lai sagatavotos sarunu uzsākšanai. Sarunu tēma ir klātesoša – skaidrs, ka karā ir līdzsvars un tas var pavirzīt sarunas. Taču dažās Rietumvalstu galvaspilsētās saprot, ka Krievija netaisās uz sarunām,” viņš saka.
Pēc politologa Jevgeņija Magdas domām, šādas pesimistiskas publikācijas Rietumu plašsaziņas līdzekļos ir sekas tam, ka šīs pašas publikācijas iepriekš uzpūta cerības no Ukrainas vasaras pretuzbrukuma . “Turklāt Rietumos ir pietiekami daudz cilvēku, gan publisku, gan nepublisku, kuri vēlētos pēc iespējas ātrāk atrisināt situāciju attiecībās ar Krieviju,” atzīmē politologs.
“ASV nav skaidras vīzijas, ka tās atbalstīs Ukrainu līdz uzvarai. Saka: atbalstīsim tik ilgi, cik būs nepieciešams. Rietumi meklē savu versiju notikumu attīstībai un savu veidu, kā ietekmēt situāciju.
Bet mēs atrodamies situācijā, kurā jebkurš politiķis, kurš šodien ved sarunas ar Krieviju, būs politiski pašnāvnieks. Tā ir realitāte, ar kuru Rietumiem būs jārēķinās,” saka Magda.
Zīmīgi, ka novembra sākumā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zaļužnijs arī laikrakstam The Economist sacīja, ka situācija frontē nonākusi strupceļā. Viņaprāt, ne Krievijai, ne Ukrainai netrūkst tāda tehnoloģiskās attīstības līmeņa, kas ļautu vienai vai otrai pusei gūt priekšrocības.
To, ka Ukrainai vajadzētu pāriet uz stratēģisko aizsardzību, saka arī bijušais Ukrainas prezidenta biroja ārštata padomnieks Oleksijs Arestovičs, kurš nonācis opozīcijā valsts vadītājam Volodimiram Zelenskim.
