Vai Vatikānā notiks vēsturiska pirmizrāde? Pāvesta valsts varētu kļūt par Ukrainas un Krievijas miera sarunu norises vietu.
Volodimirs Zelenskis un Donalds Tramps sēž tuvu viens otram uz diviem zeltainiem krēsliem ar sarkaniem sēdekļu pārvalkiem. Viņi skatās viens otram acīs ar nopietnu sejas izteiksmi. Abu valstu vadītāju fotogrāfija, kas uzņemta pāvesta Franciska bēru dievkalpojuma laikā, izplatījās visā pasaulē.
Bet tagad Vatikāns atkal varētu kļūt par pasaules politikas ainu. Itālijas valdība paziņojusi, ka Svētais Krēsls ir gatavs rīkot sarunas par pamieru starp karojošajām pusēm Krieviju un Ukrainu .
Pāvests Leons XIV ir paudis Itālijas premjerministrei Džordžijai Meloni vēlmi “vadīt gaidāmās pušu sarunas Vatikānā”, paziņoja Meloni birojs. Premjerministre pateicās pāvestam par viņa “nesatricināmo apņemšanos mieram”, teikts paziņojumā. Meloni otrdien arī tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski un vairākiem citiem augsta ranga politiķiem, lai saglabātu “ciešu koordināciju” attiecībā uz iespējamām miera sarunām.
Kādas ir sarunu iespējas Vatikānā?
ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien jau trešo reizi telefonsarunā runāja par karu Ukrainā. ASV prezidents pēc tam paziņoja, ka Maskava un Kijiva varētu sākt sarunas par pamieru “nekavējoties”. Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava sadarboties ar Ukrainas valdību, lai izstrādātu “memorandu”, kas ļautu sagatavot “iespējamu nākotnes miera līgumu” starp abām valstīm.
Taču eksperti šaubās, ka miera sanāksme Vatikānā patiešām notiks. Slavenais Vatikāna eksperts Andreass Englišs saka: “Es uzskatu par riskantu paļauties uz Putina un Zelenska tikšanos, kas notiks Vatikānā.” Viņš turpināja: “Iespējamība, ka tas notiks, ir ne vairāk kā 30 procenti. Un pat tad nav garantijas, ka šāda saruna būs veiksmīga.”
Politikas zinātnieks Mariano Barbato, kurš cita starpā pēta Svētā Krēsla starptautisko politiku, saka: “Tā būtu absolūti pirmā reize, kad divi valstu vadītāji tiktos miera sarunās Vatikānā.” Pēdējā pontifikāta laikā patiešām notika tikšanās starp palestīniešu un izraēliešu pusēm, kuras laikā kopīgi tika iestādīts miera koks, “bet tā bija drīzāk simboliska darbība,” sacīja Barbato. Viņa vērtējums: “Tas, ka Vatikāns varētu kļūt par miera sarunu norises vietu, ir jaunums.”
Nav pārsteidzoši, ka Svētais Krēsls ir iesaistīts miera centienos. Droši vien būtu savādi, ja tā nenotiktu. “Benedikts XV Pirmā pasaules kara laikā mēģināja būt par starpnieku, taču tas neizdevās. Tieši tad parādījās pāvesta reputācija kā miera uzturētājam,” skaidro Barbato. Kopš tā laika vēlme nodrošināt mieru ir bijusi daļa no pāvesta darba pienākumiem. “Svētais Krēsls vienmēr uzskata sevi par miera starpnieku,” turpināja Barbato.
“Katoļu baznīcai ir jābūt uzticamai”
Pāvesti vairākkārt ir izcēlušies kā starpnieki starptautiskos konfliktos. Svarīgs piemērs ir pāvesta Jāņa Pāvila II loma Argentīnas un Čīles teritoriālajā konfliktā 20. gs. septiņdesmito gadu beigās: ar Vatikāna starpniecības palīdzību abas valstis spēja novērst karu un noslēgt vienošanos.
Svētais Krēsls arī rīkojās, lai deeskalētu Kubas raķešu krīzi 1962. gadā, liekot pāvestam Jānim XXIII izteikt steidzamu aicinājumu konfliktā iesaistītajām pusēm panākt mieru. Pēc vairākām desmitgadēm pāvests Francisks, pats būdams argentīnietis, spēlēja galveno lomu Kubas un Amerikas Savienoto Valstu tuvināšanās procesā, darbojoties kā morāla autoritāte un diskrēts starpnieks aizkulisēs.
Vatikāna eksperts Englišs to skaidro šādi: “Katoļu baznīcai ir jābūt ticamai un skaidri jāparāda cilvēkiem, par ko tā iestājas. Tāpēc tās savtīgajās interesēs ir tiekties pēc miera.”
Sarunas Vatikānā varētu būt arī iespēja karojošajām pusēm – īpaši Kremlim – panākt mieru. “Runa ir par risinājumu, kas glābtu Putina reputāciju. Putinam ir jāpārdod miers kā uzvara. Vatikāna skatuve noteikti varētu palīdzēt šajā jautājumā,” saka Barbato. “Jautājums ir: vai karojošās puses tagad vēlas izmantot skatuvi? Vai Putins tagad ieradīsies Vatikānā? Tramps apzinās, cik inscenējumu šāda tikšanās Svētā Pētera bazilikā ietver.” Viens piemērs ir nesenā viņa un Zelenska tikšanās, kuras laikā tika uzņemta abu plaši atzītā fotogrāfija.
Ja Putins patiešām vēlas noslēgt darījumu, viņš varētu izmantot Vatikāna skatuvi, skaidro Barbato. Eksperts atsaucas arī uz Kubas raķešu krīzi. Toreiz Ņikita Hruščovs būtu rīkojies līdzīgi, kad partijas laikrakstā publicēja pāvesta aicinājumu uz mieru. “Tas ir kaut kas tāds, ko Putins, kuram ir saknes Padomju Savienībā, apzinās,” un viņš galu galā varētu “tādā veidā iestudēt sava veida ‘Dieva mieru’,” sacīja Barbato.
Tomēr, pēc eksperta teiktā, viena lieta ir skaidra: “Putins un Zeļenskis tiksies Vatikānā tikai tad, ja tur tiks panākta vienošanās. Tikai tad viņi izmantos Vatikāna lielo skatuvi.”
Vai Putins vēlas izbeigt karu?
Tomēr ir apšaubāms, vai Putins tam piekritīs. Krievijas un Ukrainas delegācijas pagājušajā nedēļā pirmo reizi vairāk nekā trīs gadu laikā rīkoja tiešas sarunas. Tomēr sarunas Stambulā noslēdzās bez jebkādas tuvināšanās pamiera jautājumā. Lai gan konfliktā iesaistītās puses vienojās par gūstekņu apmaiņu un apsprieda iespējamu Putina un Zelenska tikšanos, nebija vērojamas lielas progresa pazīmes kara izbeigšanā.
Vismaz karš nāk par labu Putinam – Kremļa vadītājs ir pilnībā sagatavojis Krievijas ekonomiku karam. Viņš to vienkārši nevar pagriezt atpakaļ. Putins nesen ir guvis arī vairākus militārus panākumus Ukrainā. Eksperti uzskata, ka Krievijas valsts vadītājs joprojām sagaida uzvaru – un tāpēc nesēdēs pie sarunu galda.
Tikmēr Kremlis trešdien noraidīja Ukrainas un Eiropas apsūdzības, ka Putins kavē miera sarunas. Viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents norādīs savus nosacījumus pamieram, taču nenorādīja konkrētu datumu. Pēc Kremļa teiktā, lēmums par iespējamo Krievijas un Ukrainas miera sarunu norises vietu vēl nav pieņemts.
Saskaņā ar laikraksta “Wall Street Journal” ziņojumu ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis vēlmi ātri atsākt sarunas starp Krieviju un Ukrainu zemākā diplomātiskā līmenī – proti, Vatikānā. Sarunas plānotas sākt jūnija vidū. Telefonsarunā ar Eiropas valstu valdību vadītājiem Tramps esot paziņojis, ka uz sarunām nosūtīs ASV valsts sekretāru Marko Rubio un ASV īpašo sūtni Ukrainā Kītu Kellogu.
Eksperts: “Leons XIV mēģinās panākt miera līgumu par katru cenu”
Eksperti norāda, ka Svētais Krēsls jebkurā gadījumā pastiprinās savus centienus. Vatikāna eksperts Andreass Englišs komentēja: “Pāvests Leons XIV centīsies panākt miera līgumu starp Ukrainu un Krieviju par katru cenu.” Pāvests to pēdējā laikā ir vairākkārt uzsvēris, piemēram, savā pirmajā vispārējā audiencē. “Man nav ne mazāko šaubu, ka pāvests Leons XIV vēlas izbeigt karu,” sacīja Englišs.
Viņa priekštecis jau bija mēģinājis būt par starpnieku pamiera vai pat iespējama miera panākšanā starp Krieviju un Ukrainu. “Francisks bija izveidojis un uzturējis tiešu saikni ar patriarhu Kirilu, cerot, ka viņš radīs spiedienu uz Putinu,” saka Englišs. Bet tas “nedarbojās, arī tāpēc, ka pats Kirils agrāk bija VDK un pilnībā atbalsta karu Ukrainā”.
Tāpēc Englišs izdara prātīgu secinājumu: “Franciska miera centieni nav noveduši pie nekā, izņemot no Krievijas nolaupīto bērnu atgriešanu. Tāpēc ir skaidri jāpasaka: Francisks savā miera stratēģijā kopumā ir cietis neveiksmi.”
Joprojām jānoskaidro praktisks jautājums
Englišs saka, ka jaunā pāvesta Leona XIV mēģinājums tomēr varētu būt veiksmīgs. “Viena lieta, ko mēs aizmirstam: Ukrainas karā kristieši nogalina kristiešus. Tas ir tīri kristīgs karš. Pat tad, kad runa ir par pareizticīgajiem kristiešiem, pāvestam joprojām ir liela ietekme Baznīcā. Viņš pilda neitrāla starpnieka lomu, kuru respektē abas puses.”
Arī politologs Barbato saka: “Es nenovērtētu par zemu Leona XIV personību. Pat kā Bīskapu dikastērija prefektam viņam bija jārīkojas diplomātiski.” Bīskapu dikastērija prefekts ir augstākā amatpersona Vatikānā, kad runa ir par jaunu bīskapu izvēli un diecēžu pārvaldības jautājumu risināšanu.
Barbato uzskata, ka viena lieta ir skaidra: “Ir daudz konfliktu. Leonam XIV vēl būs daudz laika, lai pierādītu sevi. Taču šāda tikšanās būtu neticams sākums viņa pontifikātam. Viņa skaidrais vēstījums ir: viņš vēlas noteikt darba kārtību kā miera pāvests.” Leons XIV strādās pie šī stāstījuma.
Tomēr joprojām ir jānoskaidro viens ļoti praktisks jautājums: galu galā Hāgā esošā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir izdevusi aresta orderi pret Vladimiru Putinu. Itālijai kā SKT dalībvalstij Putins faktiski būtu jāapcietina, tiklīdz viņš ieradīsies Romā . Šī ir vienīgā piekļuve Pāvesta valstīm, kuras pilnībā ieskauj Itālijas galvaspilsēta.
Bet Barbato šeit nesaskata nekādas problēmas. “Itālija nestāsies šādas tikšanās ceļā,” viņš saka. “Ja Putins vēlētos doties uz Vatikānu, viņš to varētu. Itālija neizpildīs aresta orderi un neapcietinās Putinu.”
