Uz planētas notiekošo klimata pārmaiņu procesu ietekmē lauksaimniecībai rodas arvien vairāk izaicinājumu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir aprēķinājusi, ka līdz pat 40 procentiem pasaules ražas iet bojā kaitēkļu dēļ. Lietuvas mediju aptaujātie speciālisti stāsta, ka izņēmums nav arī Lietuvas zemnieki, kuri sasilstošā klimata dēļ saskaras ar palielinātu parazītu skaitu un augu slimību uzliesmojumiem.
Tā kā planētas iedzīvotāju skaits pieaug un pārtikas audzēšanai atvēlētās zemes apjoms samazinās, lauksaimniekiem ir jāpieņem efektīvākas augu audzēšanas metodes. Taču, klimatam sasilstot, mēs saskaramies ne tikai ar šīm problēmām, bet arī ar arvien lielāku skaitu kaitēkļu un slimību. Kā stāsta augu aizsardzības laboratorijas vadītāja dr. Alma Valiuškaite, ja šie izaicinājumi netiks risināti, tas novedīs līdz pat 50% palielinātiem ražas zudumiem.
”Ražas zudumi stādu audzēšanas laikā tiek aprēķināti dažādi. Statistiski kultūraugu slimības, kaitēkļi un nezāles katru gadu samazina globālo ražu par 20-25 procentiem. Taču atsevišķos gadījumos, kad ir ārkārtīgi labvēlīgi apstākļi slimību vai kaitēkļu izplatībai un netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, ražas zudumi var sasniegt 50-100 procentus.
Jāatceras, ka katram augam ir savas slimības un kaitēkļi, tāpēc zemniekiem ir jāzina, ko viņi audzē un kas kontrolē šo augu slimības, lai varētu paredzēt, ar kādām problēmām nāksies saskarties”, stāsta eksperte.
Laikam sasilstot, vairāk kļūst arī kaitēkļu
Jauni kaitēkļi vai pastiprināti slimību uzliesmojumi klimata pārmaiņu dēļ jau sen vairs nav tikai lauksaimniecības teorija. Ikviens ir redzējis invazīvus gliemežus. Arī vietējie zemnieki, kas audzē dažādas kultūras, bieži sastopas ar neparastiem kaitēkļiem. Kā stāsta zemnieks Martins Laukaitis, klimata pārmaiņas izraisa ārkārtīgi biedējošas parādības.
”Tā kā klimats mainās, augos sāk izplatīties mūsu novada dabas apstākļiem neraksturīgi kaitēkļi un slimības, kas rada lielākus zaudējumus. Lielāko daļu laika šie parazīti ir raksturīgi dienvidu reģioniem, tāpēc ir nepieciešams no jauna pielāgoties, kā ar tiem cīnīties. Lietuvā dažkārt valda subtropu klimats, kad temperatūra sasniedz virs 21 grādu naktī un virs 30 grādiem dienā, kas galu galā noved gan pie lielāka parazītu skaita, gan kaitēkļu paaudžu, gan dažādu slimību uzliesmojumiem,” uzsver M. Laukaitis.
Zinātniece piekrīt zemniekam un stāsta, ka klimata pārmaiņu ietekmē notiekošie procesi veicina kaitīgo kukaiņu darbību. ”Kukaiņi ir aukstasiņu dzīvnieki, un to vielmaiņa un vitālā aktivitāte ir atkarīga no apkārtējās vides temperatūras. Zema temperatūra nomāc kukaiņu aktivitāti, savukārt augstāka parasti stimulē un palielina kukaiņu mobilitāti un agresivitāti.
To paātrinātais attīstības cikls palielina iedzīvotāju skaitu vai palielina paaudžu skaitu. “Tāpat augstā temperatūra liek kaitēkļiem aktīvāk meklēt barības un ūdens avotus, kas rada lielākus zaudējumus lauksaimniekiem,” stāsta speciāliste.
M. Laukaitis piebilst, ka radīto dabas apstākļu dēļ kaitēkļi sāka grauzt tos augus, kuriem iepriekš nebija uzbrukusi neviena vabole. ”Nesen novērojām, ka bietēs palielinājās kaitēkļa – biešu smecernieka – populācija un sāka nodarīt nopietnus postījumus šim augam. Audzējot šos dārzeņus 30 gadus, mēs zinājām, ka neviena vabole tos neapgrauž. Un tad kādu dienu mēs redzējām, ka tomēr ir tāda vabole, kas barojas no bietēm,” stāsta zemnieks.
Augu izcelsmes zāles kļūst arvien svarīgākas
Pesticīdus izmanto, lai samazinātu ražas zudumus. “Cilvēkiem uzbrūk baktērijas, augiem uzbrūk arī kaitēkļi, uzbrūk dažādas slimības – gan sēnīšu, gan baktēriju, gan vīrusu. Lai nodrošinātu pārtikas drošību, aizsargātu augu un saglabātu ražu, tiek izmantoti gan ķīmiskie, gan bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi, kas augiem ir tas pats, kas cilvēkiem zāles. Kad esam smagi slimi, dzeram zāles. Arī slimiem augiem tās ir vajadzīgas,” stāsta CropLife Lietuva vadītāja Z. Varanavičiene.
Tomēr saskaņā ar Dr. A. Valiuškaites teikto, kaitēkļu izplatība tiek kontrolēta, izmantojot šos pasākumus, ņemot vērā ekonomiskā kaitējuma robežas.
”Saimnieciskā kaitējuma robeža ir tāds kaitīgo organismu izplatības līmenis noteiktos vides apstākļos, kad ražas zudums pārsniedz aizsardzības izmaksas. Bojājumu sliekšņi ir noteikti katram kaitēklim un pat apgabalam. Mums ir gadījumi, kad vienu un to pašu kaitēkli vai noteiktu tā daudzumu var uzskatīt par kaitīgu vienā un par pieņemamu citā, un insekticīdu lietošana nepieciešama tikai tad, kad kaitēkļi pārsniedz kaitīguma robežas,” stāsta speciāliste.
Viens labs piemērs tam, viņa piebilst, ir ābolu tinējs. ”Parasti Lietuvā ir viena šo kaitēkļu paaudze, taču pēdējos gados klimata sasilšanas dēļ nereti fiksēta arī to otrā daļējā paaudze. Tomēr tika pamanīti arī biedējoši izņēmumi – 2011.gadā. Otrā šo kaitēkļu paaudze bija pilnvērtīga, kas ir īpaši kaitīga ābolu ražai.”
Tomēr zemnieks M. Laukaitis stāsta, ka dažkārt insekticīdu reģistrācija Lietuvā aizņem kādu laiku, bioloģisko pesticīdu izvēle ir maza, tāpēc stādu audzētājiem nav pilnīgas instrumentu paketes, lai cīnītos ar kaitēkļiem, kas nāk no dienvidiem.
”Šobrīd visvairāk kaitēkļu ir cukini un ķirbjos. Šogad mums ir situācija, ka kaitēkļu pieplūdums no rietumiem ir iznīcinājis visu šo dārzeņu ražu un mēs ar to neesam spējuši cīnīties. Lietuvā joprojām nav reģistrēti tādi aizsardzības pasākumi, kas varētu palīdzēt šajā situācijā, jo iepriekš valstī šādu problēmu nebija. Tātad mums ir tāda situācija, ka prece ir reģistrēta dienvidu valstīs, bet ne Lietuvā”, stāsta zemnieks.
