Šveices bankās glabājas Krievijas kapitāls 213 miljardu dolāru apmērā, un sankcijas pret Krieviju sniedz retu iespēju atzīt šos aktīvus.Par to raksta Reuters (šeit )
Šveices baņķieru asociācija (SBA) lēš, ka bankas ārzonu kontos glabā no 150 līdz 200 miljardiem Šveices franku (213 miljardu dolāru) Krievijas klientu naudas.
Tas norāda, ka turīgo krievu darījumu apjoms ar bankām Šveicē, pasaulē lielākajā ārzonu bagātināšanas centrā, ir daudz plašāks nekā bilances riski, ko dažas tās finanšu firmas ir sākušas detalizēt.
SBA informācija ir retums Šveicē, kas ir noraidījusi daudzus iepriekšējos lūgumus pēc caurskatāmības, un tā nāca gaismā, kad tā veica neparastu soli, nosakot Eiropas Savienības sankcijas pret Krievijas naudu pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā.
Šveicē tagad uzliesmo diskusijas par pieaugošo spiedienu uz krieviem. Sociāldemokrātu partijas līdzpriekšsēdētāja Mattea Meiere aicina ierobežot jebkādus līdzekļus, kas pieder prezidentam Putinam un viņa valdībai pietuvinātiem krieviem.
“Daži pieder Kremlim lojāliem oligarhiem. Nauda un viņu aktivitātes… palīdz finansēt karu,” viņa sacīja, piebilstot, ka Šveicei “jādara viss iespējamais, lai atslēgtu naudas krānus”.
Neskatoties uz savu vērtējumu, SBA uzsvēra, ka tas nav daudz ar kopējiem aktīviem, kas atrodas Šveicē, ko turīgu cilvēku paaudze no visas pasaules uzskatīja par savas naudas patvērumu.
“Krievijas klientu turēto aktīvu daļa, visticamāk, ir zemā viencipara procentuālā diapazonā no kopējiem pārrobežu aktīviem, kas noguldīti Šveices bankās,” teikts paziņojumā.
16.martā Šveice pieņēma papildu Eiropas Savienības sankcijas pret Krievijas fiziskām un juridiskām personām, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.