Krievijas izlūkdienesti ziņoja prezidentam Putinam, ka ”Vāgnera” PMK vadītājs Jevgeņijs Prigožins gatavo dumpi vismaz divas līdz trīs dienas pirms tā sākuma. Par to raksta Washington Post, atsaucoties uz sev zināmiem izlūkošanas datiem.
Laikraksts raksta, ka pēc ziņojuma Putinam veikti pasākumi drošības paaugstināšanai vairākos stratēģiski svarīgos objektos, tostarp Kremlī, kur tika palielināts prezidenta apsardzes skaits un izdots vairāk ieroču, taču citādi nekāda darbība netika veikta.
“Putinam bija laiks pieņemt lēmumu par sacelšanās likvidāciju un arestēt organizatorus,” sacīja viena no Eiropas amatpersonām, kas vēlējās palikt anonīma. “Tad, kad tas sāka notikt, visos līmeņos iestājās paralīze… Bija absolūts satraukums un apjukums. Ilgu laiku viņi nezināja, kā reaģēt.”
Kremļa pavēles trūkuma dēļ amatpersonām uz vietas bija jāpieņem savi lēmumi, kad vāgnerieši devās “taisnības gājienā” uz Maskavu. Bez skaidra virziena vietējie militārie un drošības vadītāji nolēma nemēģināt apturēt smagi bruņotos ”Vāgnera” PMK, sacīja avoti. Daudzi vietējā līmenī vienkārši nespēja noticēt, ka sacelšanās varēja notikt bez kaut kādas vienošanās ar Kremli.
WP raksta, ka visa pasaule bija apstulbusi, kad algotņi 24.jūnija rītā iegāja Rostovā un pārņēma kontroli pār Dienvidu militārā apgabala štābu, bet pēc tam pārcēlās uz Voroņežu.
“No mūsu viedokļa tā ir lielākā pazīme neveselīgai situācijai Krievijā. Autoritārā sistēma ir veidota tā, ka bez ļoti skaidras vadības komandas cilvēki neko nedara. Kad vadība ir nemierā, tas pats notiek uz vietas, kas situāciju padara vēl sliktāku,” stāsta avoti.
Tas, kas tajās dienās notika Kremlī, arī liecināja par padziļinātu šķelšanos Krievijas drošības un militārajā iestādē saistībā ar kara norisi Ukrainā. Daudzi, tostarp drošības dienestu un militāro struktūru augstākajos ešelonos, atbalstīja Prigožina vēlmi gāzt Krievijas Aizsardzības ministrijas vadību, raksta laikraksts, atsaucoties uz avotiem.
Kā WP teica viena augsta ranga NATO amatpersona: “Ja viņa (Prigožina) mēģinājums būtu bijis veiksmīgāks, viņi arī būtu pievienojušies sazvērestībai.” Arī starp Krievijas armijas ierindas pārstāvjiem daudzi vēlējās, lai Prigožins sasniegtu savus mērķus, uzskatot, ka tad Ukrainā “viņiem būs vieglāk karot”, sacīja amatpersona.
Kopumā elite bija šausmās par sacelšanās mēģinājumu un Kremļa bezzobaino reakciju uz notiekošo.
“Bija nekārtība. Varētu strīdēties par dziļumu, taču vienošanās tiešām nebija,” sacīja Krievijas diplomātisko aprindu vecākais pārstāvis, norādot, ka “kādu laiku viņi nezināja, kā reaģēt”.
Laikraksts Washington Post norāda, ka, komentējot šīs aplēses, Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs tās nodēvējis par “muļķībām” un sacījis, ka tās izplatījuši “cilvēki, kuriem nav nekādas informācijas”.
