Pagājauši divi gadi un sešdesmit viena kara diena. Pēdējās 24 stundās frontē nekas ārkārtējs nav noticis. Krievi steidzas uz rietumiem Pokrovskas virzienā un ir izstiepušies ļoti kārdinošā zarnā. Šādi sava viedokļa izklāstu ievada Vācijā strādājošais Kremļa opozīcijas politiķis Alfreds Kohs
Ja ne šodien, tad rīt, Ukrainas bruņotie spēki to nogriezīs pašā pamatnē un lielu Putina “brīnumu varoņu” (čudo bogatirji) pulku sagūstīs “ukronaci”, kas no viņiem, protams, vārīs boršču. “Ukronaci” tādi esot… Boršču var pagatavot no kā grib. Un vēl jo vairāk no “brīnumu varoņiem”…
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks vakar paziņoja par papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai 500 miljonu mārciņu apmērā. Tur ir daudz labu lietu, tostarp jauna liela attāluma spārnoto raķešu Storm Swadow partija.
Šodien Baidens parakstīja iepriekšējā dienā Senātā pieņemto likumu par palīdzību Ukrainai, un frontē jau ir nonākuši 155 mm šāviņi, raķetes HIMARS un visādi citi labumi 1 miljarda dolāru apmērā.
Un Rietumu avīzes raksta, ka tāla darbības rādiusa ATACMS raķetes Ukrainai slepeni nogādātas vēl agrāk, martā. Un viņi jau bija apšaudījuši lidlauku Džankojā. Atcerieties, ka pirms kāda laika tur bija liels ugunsgrēks? Tātad viņi ir tādi. Un viņi arī raksta, ka drīz būs daudz, ļoti daudz. Un ka Putins to jau zina un ir ļoti nervozs.
Putins ir tik nervozs, ka pat arestēja Šoigu svēto govi, savu drosmīgo vietnieku Timuru Ivanovu. Turklāt ir informācija, ka ne tikai par zādzību (Putins savējos par to nesoda), daudz nopietnāk: “par kurmja nodevību”. (Ar “kurmis” viņi domā tikai Putinu).
Esmu jau lasījis daudzas versijas par šo tēmu, un šeit ir vēl viena (manējā):
Putins pirms kāda laika (aptuveni, oktobrī) sapulcināja visas savas drošības amatpersonas un diplomātus un jautāja viņiem: cik ilgi mēs varam marinēt šo jautājumu ar amerikāņu palīdzību? Mums ir labi sabaroti senatori, kongresmeņi, žurnālisti, ierēdņi Baidena administrācijā, vai ne? Visbeidzot, mēs varam kādu vienkārši pārliecināt, kādu iebiedēt. Daži cilvēki paši nevēlas sniegt palīdzību Ukrainai…
Viņa drosmīgie izlūkdienesta darbinieki un diplomāti viņam atbildēja: neliec mums izpildīt nāvessodu, liec aizlikt kādu vārdu, valdniek – cerība, vismaz līdz aprīlim. Tad gan, lai kā necenstos, viņi balsos par palīdzību. Vispār apturēt nav nekādu cerību.
Putins paskatījās uz Šoigu un Ivanovu un jautāja: vai jūs saprotat? Skatieties šeit (Bortņikov, parādi): šis ir materiāls par jums: cik daudz, kur, kad esat sazaguši. Bet šeit ir materiāli no jūsu sievu ārējās uzraudzības. Un šīs ir jūsu sarunas ar Budanova cilvēkiem, bet te ir ar mūsu “kolēģiem” no Lenglijas…
Ko tu saki? Visi melo? Diezgan iespējams. Es zinu, ka daudzi cilvēki tevi apskauž. Bet šeit ir mans ieteikums: jums ir jāatnes man uzvara līdz aprīļa beigām. Vai, vismaz, izšķirošs stratēģisks panākums, kas nevienam neradīs šaubas, ka mēs uzvarēsim karā.
Jums ir seši mēneši un visi resursi, kas pašlaik ir jūsu rīcībā. Rīkojies bez žēlastības. Bombardējiet pilsētas, enerģētikas infrastruktūru, iznīciniet civiliedzīvotājus, metiet bumbas, cik vēlaties un kur vēlaties. Karavīri – nenožēlojiet. Īsāk sakot, izgriezieties kaut uz āru, bet līdz aprīlim es sagaidu uzvaru.
Nē – tad vainojiet sevi. Es pieņemšu lēmumu, ka viss, kas šeit rakstīts šajās mapēs, ir patiess. Vai esmu pietiekami skaidri izteicies?
Tieši tā, biedri augstākais virspavēlnieks! Tiks darīts!
Un šeit ir rezultāts. Nihua… Tāpēc – arests. Jūs smiesieties, atmetīsiet man ar roku, teiksiet, ka esmu fantazētājs? Varbūt tā… Bet tad paskaidrojiet man: kāpēc arests sakrita ar likuma par palīdzību Ukrainai pieņemšanu ASV Kongresā? Kā šādos gadījumos saka kāds slavens žurnālists: “Sakritība? Nedomājiu!” Tāpēc es tā nedomāju!
Slava Ukrainai!
