Nacisms, kuru neizdevās izskaust 1945.gadā, “kļuva par normu” ne tikai Ukrainā, bet arī Baltijas valstīs, Krievijas orgkomitejas “Pobeda” sēdē sacīja Kremļa fīrers Vladimirs Putins.
“Jaunas nozīmes, šī laika izaicinājumi skaidri parāda, ka 1945. gadā nacisms tika sakauts, bet diemžēl netika izskausts: tas atkal izpaužas tajā pašā rusofobijā vai antisemītismā. Un nacistu noziedznieku slavināšana, tieša nacisma propaganda Baltijas valstīs, tajā pašā Ukrainā, kopumā ir kļuvusi par normu, it kā Nirnbergas nebūtu bijis,” sacīja Putins.
Konkrētus piemērus par šādām parādībām Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā prezidents neminēja, taču rosināja atgādināt virknei Eiropas valstu, kurās, viņaprāt, “daudzi cilvēki ir pilnībā zaudējuši gan atmiņu, gan sirdsapziņu”, par notikumiem Otrajā pasaules karā. ” Skarbs atgādinājums tiem, kas aizmirsuši vēsturi, būs nacistu pavēles demonstrēšana par barbarisku izturēšanos pret padomju karagūstekņiem un civiliedzīvotājiem, dokumenti par Hitlera līdzdalībnieku noziegumiem, visa veida kolaborantiem,” sacīja Putins.
Ar līdzīgu paziņojumu Krievijas prezidents nāca klajā pēc Krimas aneksijas 2014. gadā, norādot, ka Nirnbergas tribunālā izstrādātā “vakcīna” pret nacistu vīrusu “zaudē savu spēku” un “ klajas neonacisma izpausmes” kļuvušas par ikdienu “Latvijā un citās Baltijas valstīs”.
