Ukrainas delegācija sarunās ar Krievijas pusi Stambulā 2. jūnijā plāno aktualizēt jautājumu par kara laikā nodarīto zaudējumu kompensāciju, kā arī plāno uzstāt uz Kijivas tiesībām pievienoties NATO.
Tas izriet no Ukrainas memoranda par miermīlīgu izlīgumu, ko ir redzējusi aģentūra Reuters. Otrajai sarunu kārtai sagatavotajā dokumentā ir norādīts, ka kara izbeigšanas process sāksies ar “pilnīgu un beznosacījumu” pamieru gaisā, uz sauszemes un jūrā vismaz 30 dienas. Pēc tam vajadzētu sekot ieslodzīto apmaiņai “visi par visiem” kā “uzticības veicināšanas pasākumam”. Pēc tam Kijeva plāno rīkot Ukrainas un Krievijas prezidentu Volodimira Zeļenska un Vladimira Putina tikšanos, lai “vienotos par galīgā miera izlīguma galvenajiem aspektiem” un noslēgtu miera līgumu.
Vienlaikus Ukraina kā daļu no vienošanās uzstāj uz to, lai Kijivai tiktu nodrošinātas “drošības garantijas” un tiesības pievienoties Eiropas Savienībai. Memorandā uzsvērts, ka dalība NATO ir “atkarīga no vienprātības alianses ietvaros”. Dokumentā arī norādīts, ka Krievija nevar noteikt ierobežojumus Ukrainas Bruņoto spēku skaitam, izvietošanai un citiem parametriem.
Turklāt miera līgumam nevajadzētu aizliegt draudzīgu ārvalstu karaspēka izvietošanu valsts teritorijā. Starptautiskajai sabiedrībai nevajadzētu atzīt Krievijas kontroli pār okupētajām Ukrainas teritorijām pēc kara beigām, un Kijiva būs gatava apspriest teritoriālos jautājumus tikai “pēc pilnīgas un beznosacījumu pamiera”.
Vienlaikus Ukraina iestājas par daļēju, pakāpenisku sankciju pret Krieviju atcelšanu ar iespēju tās atjaunot. “Krievijas iesaldētie suverēnie aktīvi tiek izmantoti [Ukrainas] atjaunošanai vai paliek iesaldēti, līdz tiek samaksātas reparācijas,” teikts memorandā.
Krievija atteicās sniegt Ukrainas pusei savu memoranda versiju pirms sarunu sākuma. Tomēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskava dialogā ar Kijevu plāno censties panākt Ukrainai neitrālu, nepievienošanās un kodolieroču nesaturošu statusu, kā arī atcelt diskriminējošus likumus attiecībā uz krievu valodas lietošanu. Pirmajā sarunu kārtā, kas notika 16. maijā arī Stambulā, Krievijas delegācija pieprasīja, lai Kijeva atdotu daļēji okupētos Luhanskas, Doņeckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalus.
Atteikuma gadījumā Krievijas puse draudēja ieņemt vēl divus reģionus – Sumu un Harkivu, laikrakstam “The Economist” pastāstīja avoti. Putins noraidīja kompromisa iespēju teritoriālajā jautājumā un pieprasīja, lai rietumvalstis sniegtu rakstiskas garantijas, ka NATO atteiksies uzaicināt Ukrainu, Moldovu un Gruziju pievienoties aliansei, aģentūrai Reuters pavēstīja augsta ranga Krievijas avoti.
