Vai redzot šo attēlu, varat iztēloties, ka tajā redzamie personāži ir kādi Latvijas, valsts vai pašvaldību politiķi vai amatpersonas? Pamēģiniet, bet šoreiz par to, kāpēc ļoti daudz tieši šāda veida attēli bija visvairāk tiražētie abu diktatoru tikšanās atspoguļojumos.
Attēli no Phenjanas parādījās ātri, ievērojami ar savu daudzveidību – ieskati Ziemeļkorejā gandrīz reāllaikā, kuros tās līderis Kims Čenuns smaidīja un priecājas par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kā arī izrādīja viņam vienas no pasaules vismazāk pieejamās valsts galvaspilsētu.
Tiem, kas seko līdzi Kimu ģimenes trīs paaudžu valdīšanas notikumiem, Kima un Putina tikšanās atspoguļojums šonedēļ – vizuālie materiāli, ko izlaida tikai katras valdības attiecīgās propagandas atzars – atspoguļoja neparastu skatījumu uz nāciju.
Pāris soļoja pa sarkano paklāju Kim Irsena laukumā, kas nosaukts pašreizējā līdera vectēva un nācijas dibinātāja vārdā. Viņi skatījās uz bērnu jūru, kas tur balonus. Viņi apskatīja militāro parādi un vēroja pūli, kas vicināja pomponus. Viņi redzēja Ziemeļkorejas pilsoņu grupas, taču viņiem netika parādītas mijiedarbības, kuras, kā pagātne liecina, tika rūpīgi kontrolētas pirms nokļūšanas notikuma vietas tuvumā.
Šie attēli bija spilgti un bagātīgi, taču tie atspoguļoja pieredzējuša propagandas aparāta paredzamo rezultātu.
Daudz pārsteidzošāki bija brīži, kuros izdevās ieskatīties – arī rūpīgi kalibrēti, taču atklājot nedaudz vairāk par Ziemeļkoreju un tās līderi, nekā to dara vairums attēlu. No kadriem un video, ko uzņēma gan Krievijas, gan Ziemeļkorejas valsts mediju komandas (neatkarīgiem žurnālistiem netika dota pieeja, lai atspoguļotu Putina vizīti), attēlu bija daudz un dažādi.
Lūk, Kims Putinam rāda bisti, ko viņš bija uztaisījis Krievijas vadītājam kā dāvanu. Šeit abi vadītāji apskāvās, skatījās uz zirgiem un korejiešu pungsanu suņiem, noliecās neformālām sarunām, smējās “galā koncertā”. Un šeit bija izgriezumi uz valsts vakariņu fona — komplektā ar telpām pirms līderu ienākšanas un citiem neparastiem kadriem, kas retāk parādās Ziemeļkorejas pašmāju attēlos.
Viena no ietekmīgākajām sekvencēm bija Kremļa mediju grupas video, kas tika filmēts tieši pirms Putina ierašanās Phenjanā. Tajā bija redzams Kims uz asfalta ar rokām aiz muguras, siluets pret lidostas vārtiem un košu sveiciena baneri aiz viņa, staigājot un gaidot sava kolēģa ierašanos. Bija viegli iedomāties, ka Kims Čenuns kādu brīdi bija nevis autoritāras valdības vadītājs, bet gan noguris cilvēks, kurš gaidīja lidmašīnu pēc tumsas iestāšanās.
Iespējams, visievērojamākā bija sajūta, ka tas viss pasaulē nonāca gandrīz reāllaikā – galvenokārt izmantojot Krievijas mediju attēlus. Pašas Ziemeļkorejas valdības attēlos tās līderis un nācija parasti tiek attēlota kā saspīlēta, stingra un nedaudz nesinhronizēta, bet fotogrāfijas parasti parādās krietni pēc notikuma.
Attēli no Ziemeļkorejas galvenās propagandas orgāna, Korejas Centrālās ziņu aģentūras, dažkārt ir tikuši digitāli manipulēti pirms nosūtīšanas; pirms to izmantošanas ir nepieciešama stingra pārbaude .
Daļa no tā, kas padarīja šīs nedēļas attēlus tik pārliecinošus, bija reizēm spontanitāte. Liela daļa attēlu no Ziemeļkorejas šķiet iestudēta, jo tik daudz to ir. Kimu parasti ieskauj neveikli un cieņpilni cilvēki, tāpat kā viņa tēvu un vectēvu. Un bieži Kims pats šķiet neveikls.
Taču šajos kadros, ņemot vērā nedēļas notikumu strauji mainīgo raksturu, dažkārt šķita, ka šī kopīgā sajūta nepastāv. Un tas lika Ziemeļkorejai izskatīties vairāk līdzīgai citām valstīm, nevis nostiprināt “atstumtās” tēlu.
Fotogrāfijas un video var mūs attālināt. Tās var mūs tuvināt. Tās var humanizēt. Tās var parādīt daudzas vietas, kuras redz tikai daži. Un dažreiz tās kolektīvi var piedāvāt dažas nelielas epifānijas par vietu, tās cilvēkiem, pat tās vadītāju.
Aplūkojot šīs nedēļas fotoattēlus un video no Phenjanas, ir jāzina tikai nedaudz vairāk par to, kas liek Ziemeļkorejai atzīmēties – pat ja tas nebija stāstu veidojošo propagandistu galvenais nolūks.
