Šoreiz par dārziem, kuri vairāk līdzinās parkiem un tiek iekopti līdzās senatnīgām ēkām. Vispārinot, šāda stila dārzus dēvē par angļu dārziem un nez vai informācija par tiem būs saistoša modernās būvniecības laikmetā. Tomēr, arī mūspusē, gan pilsētās, gan laukos daudzi īpašumi tiek restaurēti un šis, angļu dārza stils, noteikti saderēs ar senām sarkanu ķieģeļu ēkām. Iespējams, arī jums noderēs šie angļu dārzam būtiskie nosacījumi:
Plānojiet dārzu ar tuvākajā apkaimē augošo koku un krūmu sugu šķirnēm. Novērtējiet dārza un apkārtējās dabas saskaņu.
Vismaz vienā vietā paveriet skatu uz apkārtni.
Pie mājas dārza durvīm izveidojiet flīzētu terasi ar dārza mēbelēm, podu puķēm un figurālu keramikas vāzi.
Plānojiet dārzu lietderīgi un vienkārši: taisni celiņi, kas klāti ar cietu segumu, katrai celtnei, iežogojumam un augam dārzā noteikta vieta.
Mazā dārziņā bruģis aizstāj mauriņu. Lielā dārzā mauriņu norobežo tā virzienā pazemināti stādījumi.
Zālienu ietver aizmugurē augsti, vidējā joslā 1-1,5 m augsti krūmi un ilggadīgās puķes, priekšā pundurkrūmi un zemas ziemcietes.
Angļu dārzs zied cauru gadu, pie mums no aprīļa līdz novembra vidum.
Krāsu salikumam jābūt ļoti pamatīgi pārdomātam.
Ziemciešu un košumkrūmu krāsas izvēlieties drīzāk maigākas vai plānotajā pamattonī, raibumu pielieciet ar vasaras puķēm.
Angļu dārzs ir “botāniskais dārzs”: augu klāsts ir ļoti bagāts.
