Atšķiras ne tikai paparžu augšanas vietas, bet arī dažādu paparžu sugu augšanas veids. Dažām paparžu sugām ir rizomas, ar kuru palīdzību tās plešas plašumā, bet citas sugas aug kompakti un veido cerus.
Paparžu sugas cita no citas atšķiras arī ar dažādu lapu formu un krāsu. Ļoti skaits lapu krāsojums dažādos toņos ir sievpapardēm ‘Metallicum’ (Athyrium niponicum ‘Metallicum’). Dažu sugu papardes tieši rudenī iegūst greznu un krāšņu nokrāsu! Viens no iemesliem, kādēļ dārzā stādīt papardes ir tas, ka dažas no to sugām ir ziemzaļas. Ziemzaļās paparžu lapas būs skaists akcents ziemas baltumā. Ziemzaļa, piemēram, ir daivainā cietpaparde (Polystichum aculeatum).
Ir papardes, kurām veidojas divējādas lapas. Piemēram, lapas ar un bez sporām. Šo lapu forma atšķiras. Vairumam paparžu sporu nesēji veidojas zem lapām, bet ir sugas, kam lapas malā vai no auga vidus aug citas krāsas veidojums, piemēram, kā karaliskajām osmundām (Osmunda resgalis). Visinteresantāk papardes izskatās pavasarī, kad tās ir attīstības cikla sākumā. Tad atklājas paparžu pirmatnējais skaistums – jaunās paparžu lapas ir ieritinātas un klātas smalkiem matiņiem.
Visu augu veģetācijas cikls ir tendēts uz vairošanos un savas sugas saglabāšanu, tādēļ vairums augu zied un briedina sēklas. Augu sēklu izplatība notiek dažādos veidos. Turpretim papardes nezied! Taču tās saglabājušās un aug jau miljoniem gadu. Papardes uz fertilajām (auglīgajām) lapām veido sporas. Sporas atrodas dažādu formu un izmēru sporu nesējos. Sporu nesēji ir brūnā krāsā un to izvietojums paparžu lapu apakšpusē ir dažāds. No sporu nesēja ar vēja palīdzību bezputekšņu sporas pārvietojas un izplatās. Nokļūstot augšanai piemērotā vietā un apstākļos, sporas iesakņojas un aug jauns paparžaugs.
