Turpinām par vīteņaugiem. Mežvīteņi (Clematis) ir bieži kultivēti augi. Ziedoši mežvīteņi ir skaista dārza rota. Augu kopšana nav sarežģīta un dažas šķirnes labi aug arī bez īpašas kopšanas. Tev šķiet, ka graciozos augus audzēt ir sarežģīti? Tā nav! Vairums sugu nav kaprīzas un mežvīteņus audzēt ir pa spēkam katram.
Ja dārzā iestādīsi vairākas mežvīteņu šķirnes, vari būt drošs, ka mezvīteņu ziedu bagātība Tevi priecēs no pavasara līdz pat rudenim.
Mežvīteņi ir gan trausli kāpelējošie augi ar pārkoksnētiem dzinumiem, kuri aug, vijoties gar balstiem, gan krūmveidīgi vai ložņājoši daudzgadīgie augi ar skaistu ziedu rotu. Mežvīteņi audzējami gan kā soliteri, gan grupās, tos var stādīt lielos podos vai toveros. Mežvīteņus iedala grupās, atkarībā no to ziedēšanas laika. Ir sīkziedu mežvīteņi un lielziedu hibrīdi. Ir šķirnes ar parastiem un pildītiem ziediem. Mežvīteņi sasniedz 2 m augstumu, taču ir šķirnes, kuras var sasniegt arī 8 m augstumu, piemēram, mežvīteņi ‘Montana’.
Mežvīteņi nav kaprīzi un tos iespējams audzēt gandrīz jebkurā vietā. Visiem mežvīteņiem patīk ēnaina vieta. Auga saknēm patīk vēsa un mitra augsne. Augiem patīk, ja tos stāda pietiekami lielā un dziļā bedrē, kas pildīta ar barības vielām bagātu augsni. Izrokam bedri. Bedres sānus un pamatni sacaurumo, t.i., augsni sadursti, lai auga saknēm labāk piekļūtu gaiss. Ar kāju piepalīdzot, pieturi un no puķu poda uzmanīgi izņemam mežvīteņa stādu. Turpinājums sekos!
