Vīteņaugi kļūst aizvien populārāki. Pilsētas kļūst apdzīvotākas un arī pilsētās cilvēki vēlas iekopt dārzus. Pilsētas dārzs parasti ir neliels vai arī tas tiek iekopts uz balkona vai terases, tātad nepieciešami kompakti un pilsētas apstākļiem piemēroti augi. Pateicoties vīteņaugu vertikālajam augšanas virzienam, tie aizņem maz vietas, bet ir pietiekami izteiksmīgi, lai ļautu sajusties pēc iespējas tuvāk dabai.
Pie vīteņaugiem pieder daudzu šķirņu puskrūmi un kāpelējošie augi, piemēram, mežvīteņi, rozes un dažādi viengadīgie vīteņaugi. Šeit jāprecizē, ka vīteņaugi drīzāk pieder pie špaleraugiem nekā pie kāpelētājaugiem, jo tie aug nokareni, tiem nepieciešams balsts un augu stumbrus nepieciešams atsiet. Apskatot vīteņaugu sugas tuvāk, ir tikai pieci vīteņaugi, kuriem nav nepieciešams balsts, kuri kāpelē un paši nostiprinās pie virsmām.
Šiem augiem nepieciešams tikai norādīt virzienu un tie atradīs virsmu, kam pieķerties un pa kuru kāpelēt: mūri, sienu, pergolu, arku vai žogu. Izmantojot tvērējsaknes, kas attīstās pie stīgām, kā piesūcekņus, tie stingri nostiprinās un pieķeras jebkurai pieejamai virsmai.
Ja augam nebūs iespēja kāpelēt un vīties virzienā uz augšu, tas kļūst par ložņājošu zemsedzes augu. Tiklīdz tvērējsaknes nonāks saskarē ar augsni, tās kļūs par auga saknēm un iesakņosies. Lai augu pavairotu, atliek tikai nogriezt kādu zaru, kam šādā veidā labi attīstījušās saknes. Turpinājums sekos!
