Arī dārza puķu jomā ir sava mode un, ja patiešām esat gatavs paeksperimentēt un pamainīt ierasto, kāds no šiem padomiem noteikti noderēs. Viss atkarīgs no tā, ko vēlaties: vienā, saderīgos toņos vai kontrastkrāsās veidotu puķudobi. Izvēloties vasaras puķes, vajadzētu ņemt vērā dārza pamatvērtības – kas tajā jau aug, kādas būves tuvumā, kāda dārza kopējā noskaņa.
Vienlīdz labi var veidot ainaviskās, brīvās un regulārās cirptās dobes. Viengadīgās kohijas vai irezīnes, piemēram, labi pakļaujas cirpšanai, savukārt regulārās dobes labāk izskatīsies un veidos stādījuma pamatu, ja būs lielas un tajās viengadīgās puķes augs kopā ar dārzeņiem vai ziemcietēm. Tiem, kam nav laika vai slinkums ravēt, derēs klājdobes – arī krāšņas un praktiskas.
Protams, vēl ilgi favorītos, dēļ sava krāšņuma, būs viengadīgie dekoratīvie augi, kas nemaz nezied, bet to lapas ir tik krāšņas, ka spēj izkonkurēt jebkuru puķi (ložņvīteņkaķpēdiņas, citerārijs, rīcina, plektranti, skaistnātres).
Savam puķu dārzam akcentus varat veidot, variējot ne tikai puķu ziedu un lapu krāsu, bet arī augstumu. Plašs, piemēram, ir puķu tabakas krāsu spektrs un augstums – no pārdesmit centimetriem līdz metram un pāri. Cinnijas, rudbekijas, delfīnijas, saulespuķes – tām visām ir spēja augt gan lielām, gan sīkām. Selekcionāri un speciālisti parūpējušies arī par vasaras puķu pundurformām, kuras ērti stādīt mazos balkonos vai uz palodzes.
Nav jāaizmirst jau sen pārbaudītas vērtības – samtenes, lobēlijas, kliņģerītes, lauvmutītes, leduspuķītes. Lai mums šīs puķītes neapniktu, dārzkopji arī tām veido aizvien jaunas šķirnes.
Lai arī joprojām cieņā ir lielziedu asteres, modē nāk sīkziedīgās, kurām uz viena stumbra ir 100 un vairāk ziediņu. Interesantas ir klajās asteres, kas atgādina gerberas – gan lāsumainas, gan vienkrāsainas. Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem un asteru specifikai, tās pie mums krāšņi zied gan tikai reizi četros gados.
