Ja esošais dārzs atstāts savā vaļā, jo kopējā ainavā viss šķiet gan it kā skaisti, gan pārdomāti, saimniekiem rodas pārliecība, kāpēc apzāģēt to, kas paša rokām un no sirds iekopts. Bet, neko darīt, arī dārzs mēdz pāraugt, tāpēc nedaudz par problēmām un to risinājumiem.
Sabiezinātie stādījumi. Ar šo problēmu dārza īpašnieki saskaras apzināti vai arī nejauši. Šī problēma, vairumā gadījumu, rodas veidojot dārza telpu ar maza izmēra stādiem, pie darba ķeroties plānotājam un ierīkotājam, kas nav lietpratējs. Lai dārzs izskatītos dekoratīvāks, tūlīt pēc augu iestādīšanas, stādi tiek apzināti vai neapzināti, stādīti ciešāk viens pie otra, neizvērtējot izmēru, kādu augs sasniegs izaugot. Pēc aptuveni 3-5 gadiem mēs sastopamies ar stādījumu pāraugšanas problēmu. Pārsvarā gadījumu cieši saaugušos augus nav iespējams glābt. Šajā gadījumā arī regulāra dārza kopšana šo problēmu neatrisina.
Neregulāri veikta koku un krūmu kopšana. Kāpēc nekopjam stādījumus? Slinkums vai nezināšana? Vairumā gadījumu tās ir bailes izdarīt nepareizi un nezināšana. Daudzu dārzkopju pieredze liecina, ka labāk augus ir apgriezt nepareizi un par daudz, nekā nedarīt to nemaz. Koku neveidošanas rezultātā, tie pāraug un zaudē savu dekoratīvo izskatu. Ilgstošas nolaidības gadījumā apstādījumi ir nolemti iznīcībai, jo tos nevar vairs glābt.
Novecojoši kokaugi. Katram kokam vai krūmam novecošanas ilgums ir individuāls. Vidējais krūmu un koku kalpošanas laiks (dekoratīvā nozīmē) ir aptuveni 10-15gadi.
Ieteikumi pāraugušu koku un krūmu veidošanā. Vecā un novārtā pamestā dārzā koki un krūmi parasti ir pārauguši, zaudējot dekorativitāti. Tiem jāveic lielāki zaru apgriešanas darbi vai jālikvidē pavisam. Jābūt uzmanīgam, likvidējot māju tuvumā esošus kokus. Jārēķinās, ka pamatīga apzāģēšana var būt kaitīga, jo daudzi koki un krūmi nepacieš radikālu apgriešanu.
