Pavasara sākumā uzzied erantes, dažādi sīksīpolu augi (pirmās nāk sniegpulkstenītes), nedaudz vēlāk ziemziedes. Tad ziedēšanas stafeti pārņem hiacintes, narcises, tulpes, kuriem izcils fons būs ziedošie krūmāji, piemēram, forzīcijas, zalktenes un Daurijas rododendrs, nedaudz vēlāk arī augļu koki – ābeles, ķirši, plūmes. Tad tiem piebiedrojas ceriņi, mandeles, krūmcidonijas un rododendri.
Vasarai pieņemoties spēkā, dārza dzīvē ienāk īrisi un agrās peonijas. Vasarā zied vairums augu, tādēļ kompozīcijas izveide šim gadalaikam nebūs nekāds grūts uzdevums. Viengadīgo augu zonas – medenes, begonijas, petūnijas, lobēlijas, agerāti un magones – dārzu atsvaidzinās ar krāsas saliņām. Daudzi augi var atkārtoti uzziedēt augusta otrajā pusē vai septembrī – margrietiņas, dažas prīmulas, pīpenes, zāļlilijas, delfīnijas un uzpirkstītes. Lai veicinātu atkārtotu ziedēšanu, savlaicīgi jānovāc ziedneši.
Daudzgadīgie zālaugi – astras un zeltgalvītes – uzzied vasaras nogalē. Šajā laikā uzzied arī bumbuļu un bumbuļsīpolu augi: bumbuļu begonijas, dālijas, gladiolas. Taču tās gan labāk stādīt atsevišķi, lai lielie, spilgtie ziedi neaizēnotu blakus augus.
Rudenī liela nozīme ir visdažādāko augļu un lapu krāsām. Īpaši krāšņi izskatās peoniju sarkanīgā lapotne, kā arī graudaugi, kas īpaši spilgti izskatās tieši vasaras beigās.
Ziedēšanas sezonu noslēdz rudens krokusi, vēlziedes, līdz oktobrim apmali rotā astras un zeltgalvītes, kurām piepalīdz arī graudaugi un koši krūmi (segliņš).
Vēlā rudenī un ziemā dārzu rotā augstie graudaugi, mūžzaļie skujkoki, koki un krūmi ar spilgtu vai reljefu mizu, kā arī augļi. Neraugoties uz noformējuma nabadzību, tie tomēr veido zināmas krāsas saliņas un atgādina, ka ziema nav mūžīga.
