Vienkāršākais veids, kā sasniegt vienmēr ziedošā dārza efektu, ir viengadīgo augu izmantošana.
Liela daļa viengadīgo zied jau no vasaras sākuma (tas gan ir atkarīgs no stādīšanas laika un veida) līdz pat salnām. Tādēļ nav brīnums, ka tie spēj lieliski papildināt daudzgadīgo augu klāstu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka to krāsu gamma ir visai plaša.
Dzeltenās un oranžās samtenes, krāsainās lauvmutītes un petūnijas, baltā un zaļā puķu tabaka un daudzi citi piepildīs pauzes starp daudzgadīgiem augiem, rotājot dārzu līdz pat vēlam rudenim. Vietā, kur augs lēnāk augošie ziedi vai sīpolaugi, kas ātri vien izstājas no ziedu simfonijas, var iesēt vienkāršas rudzupuķes, kliņģerītes, magones.
Ēnas zonā atlasīt augu veidus, kas ziedēs secīgi, ir grūtāk, tāpēc labāk dārzu veidot pusēnā, zem kokiem. Šeit varēs audzēs sīksīpolu augus – sniegpulkstenītes, scillas, sniedzītes, muskares. Visai labi šeit jutīsies arī narcises un tulpes. Sīpolaugus ēna īpaši neapdraud, jo līdz laikam, kad koku lapotne atplauks pilnībā, tie jau paspēs izaugt, uzziedēt un novīst. Ēnā lieliski izskatās papardes, hostas, brunneras un citi meža augi. Viegli ēnu pārnes arī narcises, zāļlilijas, astilbes un atraitnītes.
Pusēnā labi aug cekuliņi, ģerānija, asinszāle, panātre, radzene, zeltene, pahisandra, kapu mirte, valdšteinija, lakacis un heiheras. Apjomīgās kompozīcijas var veidot no maijpuķītēm, mugurenēm, bergēnijām un dažām papardēm. Jāatceras gan, ka šie augi mīl mitrumu.
Sausās smilšainās augsnēs var izveidot stepes dārzu. Dažādi augi, ko tajos var audzēt, zied diezgan ilgi. Iestādiet vienkāršas puķes, zemi pārklājiet ar oļu kārtu un ļaujiet dārzam augt. Drīz vien augi savairosies, pārvēršot dārzu gandrīz savvaļas, taču ainaviskās saaudzēs. Šeit ērti jutīsies dažādu veidu čīkstenes, pelašķi, vībotne, sārmenes, sētložņi, salvija, izops, mārsili, neļķes, obrētas, ibēres, graudaugi u.c. Arī dažiem viengadīgiem augiem, piemēram, rudzupuķēm un kliņģerītēm, tīk sausāki apstākļi.
