Līdz ar pavasari, strauji tuvojas arī zālāja pļaušanas sezona. Noteikti parunāsim arī par to, bet vispirms par aerāciju. Piemērotākais laiks zāliena aerācijai ir pavasarī pirms pļaušanas sezonas uzsākšanas vai arī rudenī, kad pļaušana jau pabeigta. Ja zāle ir pilna ar sūnām un jau iepriekšējā vasarā saules svelme nodarīja kaitējumu zālājam, aerācijas veikšana būtu ļoti vēlama! Citas pazīmes tam, ka aerācija nepieciešama: Zāliens ir palicis rets un plāns (vietās, kur cilvēki biežāk un vairāk staigā); Pēc lietus vai zāliena laistīšanas zemes virsma ir slapja un ūdens labi neiesūcas augsnē; Lai arī nesen nolijis lietus, zālienā ir nodzeltējušas vietas.
Ja ļausiet zālei augt savā vaļā un no pavasara līdz rudenim laiku pa laikam to tikai nopļausiet, var gadīties, ka sausā vasarā zāliens sāk dzeltēt un vairs neizskatās tik labi. Lai tā nenotiktu, ieteicams veikt zāliena aerāciju. Ar tās palīdzību zāliena saknes tiek iespiestas dziļāk zemē, kur tām labāk piekļūst gaiss. Tādējādi tiek veicināta zāliena augšana un ātrāka atjaunošanās, piemēram, pēc tam, kad draugu lokā spēlēta bumba un zāliens pamatīgi nomīdīts. Veicot zāliena aerāciju, var sekmīgāk cīnīties arī ar ieaugušu sūnu.
Aeratora asmeņi jānoregulē tā, lai tie augsnē iespiežas 0,5–1 cm dziļumā. Pēc tam aerators jāstumj tieši tāpat, it kā pļautu mauriņu. Nevajadzētu pa vidu atstāt nepārbrauktas vietas. Savukārt, ja kādā vietā pārbrauksiet divas reizes, nekas slikts nenotiks. Zāliena aerācijai jāizvēlas piemērots laiks. To nevajadzētu darīt, kad augsne ir pārāk sausa vai pārāk mitra. No pieredzes varam piebilst to, ka ērtāk būs tad, ja strādāsiet ar aeratoru, kuram noņemta savācējkaste. Tas nekas, ka sēta vienu dienu dienu izskatīsies nekopta, toties, otrajā dienā vējš un pavasara saule visus izmešus būs izkaltējusi, tos ātri varēsiet savākt ar grābekli un procesā izgrābt no zāliena arī to, piemēram, sūnu, kuru aerators būs palaidis garām.
Vairākus gadus neuzirdinātai zāliena augsnei var izveidoties diezgan cieta virskārta, tāpēc pareizai aerācijai ir ļoti liela nozīme, lai zāles saknes saņemtu nepieciešamo gaisa un ūdens daudzumu. Augsnē, kurā nav pietiekami daudz gaisa, zāle nīkuļos un neaugs.
