Šoreiz plašāka informācija par to, kas nu kurai dobei būtu nepieciešams, jo viens no svarīgākajiem darbiem, veidojot dārzu un stādot augus, ir augsnes sagatavošana. Tas ir diezgan grūti, taču topošā dārza labā to ir vērts darīt rūpīgi.
Ideāla, ar trūdvielām un skābekli bagātīga augsne tās drupatiņās glabā ūdens un barības vielu krājumus, ir silta un ar optimālu skābuma līmeni. Pēdējo nav iespējams novērtēt ar acīm, to aptuveni nosaka ar ķīmisko pehametru mājās un precīzi – laboratorijā. Augsnes šķīduma reakciju apzīmē ar augsnes pH skaitli. Jo mazāks ir šis skaitlis, jo augsne skābāka. Lielākā daļa kultūraugu dod priekšroku viegli skābai augsnei (pH ir 6 – 7). Rododendri, augstās zilenes, astilbes, hortenzijas, daži skujkoki labi jūtas skābā zemē, un, gatavojot augsni šiem augiem, to nevajag neitralizēt.
Sīpoliem, salātiem, zirņiem un selerijām savukārt patīk sārmaina augsne (pH virs 7). Skābu augsni var neitralizēt ar dolomīta miltiem. Augsnes pētnieki apgalvo, ka 1,5 kg dolomīta miltu samazina 1 m³ kūdras augsnes skābuma līmeni par vienu vienību. Lai iekoptu dārzu skābā augsnē, tajā iesaka iemaisīt dolomīta miltus: 60 – 100 kg/100 m².
Ja augsnes skābums ir augiem piemērots, tie spēj uzņemt no tās barības vielas. Labā augsnē darbojas daudz mikroorganismu un slieku, kas veido un saglabā augsnes struktūru. Tie pamazām sadala arī augsnē esošās organiskās vielas, tāpēc ir lietderīgi tās katru gadu mazliet papildināt. Turpinājums sekos!
