Akmeņdārza galvenā iezīme ir akmeņi. Atkarībā no to izvēles un lietošanas veida izšķir dabiska (ainaviska) un mākslīga tipa akmeņdārzus. Tie var būt veidoti kā terases, krautas atbalsta sienas, šķembu dobes, mozaīkveida stādījumi.
Akmeņi var radīt labvēlīgus apstākļus atsevišķu sugu augšanai, taču bieži vien tie augiem nemaz nav vajadzīgi. Galvenais ir atbilstoša un attiecīgi sagatavota audzēšanas vieta. Ja akmeņi nav funkcionāli nepieciešami, piemēram, celiņu iekārtošanai, reljefa augstuma starpības līdzsvarošanai (ar terasēm, atbalsta mūrīšiem u.c.), bet paredzēti tīri dekoratīviem mērķiem, esiet apdomīgi un atturīgi. Labi apsveriet, pirms ķeraties pie akmeņu krāvumu veidošanas!
Arī censties radīt miniatūru kalnu ainavu mazā piemājas dārziņā nebūtu ieteicams. Labāk piemērotā vietā un atbilstošā mērogā veidot apkārtnē atrodamu akmeņu (laukakmeņu, dolomītu) atsegumu fragmentus, kādi raksturīgi Latvijas dabas ainavām. Protams, iespējams izteiksmīgs akmens var būt arī kā skulptūra. Katrā ziņā svarīgi, lai akmeņi būtu pietiekami lieli, lai tie izceltos starp augiem. Mākslīga tipa akmeņdārzā var noderēt arī betona plāksnes, ķieģeļi.
Lielākā daļa akmeņdārza augu labi jūtas caurlaidīgā, trūdvielām ne pārāk bagātā augsnē. Tai jābūt brīvai no daudzgadīgajām nezālēm. Galvenās atšķirības izpaužas to prasībās pēc apgaismojuma un augsnes mitruma. Turpinājums sekos!
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
