Tikai septiņas valstis pagājušajā gadā izpildīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) gaisa kvalitātes standartus, liecina šodien paziņotie dati, kā pētnieku brīdinājums, ka karš pret smogu kļūs tikai grūtāks pēc tam, kad ASV pārtrauks globālās uzraudzības pasākumus.
Čada un Bangladeša 2024. gadā bija pasaules piesārņotākās valstis, kurās vidējais smoga līmenis vairāk nekā 15 reizes pārsniedza PVO vadlīnijas, liecina Šveices gaisa kvalitātes uzraudzības uzņēmuma IQAir apkopotie skaitļi.
Tikai Austrālija, Jaunzēlande, Bahamu salas, Barbadosa, Grenāda, Igaunija un Islande ieguva atzīmi, paziņoja IQAir.
Nozīmīgas datu nepilnības, īpaši Āzijā un Āfrikā, aptumšo pasaules ainu, un daudzas jaunattīstības valstis ir paļāvušās uz gaisa kvalitātes sensoriem, kas uzstādīti ASV vēstniecību un konsulātu ēkās, lai izsekotu to smoga līmenim.
Tomēr Valsts departaments nesen šo shēmu izbeidza, atsaucoties uz budžeta ierobežojumiem, un pagājušajā nedēļā no ASV valdības oficiālās gaisa kvalitātes uzraudzības vietnes airnow.gov tika izņemti dati par vairāk nekā 17 gadiem, tostarp Čadā savāktie nolasījumi.
“Lielākajai daļai valstu ir daži citi datu avoti, taču tas būtiski ietekmēs Āfriku, jo bieži vien tie ir vienīgie publiski pieejamie reāllaika gaisa kvalitātes monitoringa datu avoti,” sacīja IQAir gaisa kvalitātes zinātnes menedžere Christi Chester-Schroeder.
Bažas par datiem nozīmēja, ka Čada tika izslēgta no IQAir 2023. gada saraksta, taču tā tika arī ierindota kā piesārņotākā valsts 2022. gadā, ko nomoka Sahāras putekļi, kā arī nekontrolēta ražas dedzināšana.
Mazo, bīstamo gaisā esošo daļiņu, kas pazīstamas kā PM2,5, vidējā koncentrācija pagājušajā gadā valstī sasniedza 91,8 mikrogramus uz kubikmetru (mg/cu m), kas ir nedaudz augstāka nekā 2022.
PVO iesaka līmeni, kas nepārsniedz 5 mg/m3, un šo standartu pagājušajā gadā ievēroja tikai 17% pilsētu.
Indijā, kas atrodas piektajā smoga reitingā aiz Čadas, Bangladešas, Pakistānas un Kongo Demokrātiskās Republikas, vidējais PM2,5 gada griezumā samazinājās par 7% līdz 50,6 mg/m3.
Taču tā veidoja 12 no 20 visvairāk piesārņotajām pilsētām, un pirmajā vietā Birnihatā, kas atrodas ļoti rūpnieciski attīstītā valsts ziemeļaustrumu daļā, reģistrēts vidējais PM2,5 līmenis 128 mg/m3.
Klimata pārmaiņām ir arvien lielāka nozīme piesārņojuma palielināšanā, brīdināja Česters-Šrēders, jo augstāka temperatūra izraisa sīvākus un ilgstošākus mežu ugunsgrēkus, kas plosījās cauri Dienvidaustrumāzijas un Dienvidamerikas daļām.
Čikāgas Universitātes Enerģētikas politikas institūta (EPIC) Tīra gaisa programmas direktore Krista Hasenkopfa sacīja, ka pēc ASV programmas slēgšanas vismaz 34 valstis zaudēs piekļuvi uzticamiem piesārņojuma datiem.
Valsts departamenta shēma uzlaboja gaisa kvalitāti pilsētās, kurās tika novietoti monitori, palielinot paredzamo dzīves ilgumu un pat samazinot ASV diplomātu piemaksas par apdraudējumu, kas nozīmē, ka tā atmaksājās, sacīja Hasenkopfs.
“(Tas) ir milzīgs trieciens gaisa kvalitātes centieniem visā pasaulē,” viņa teica.
