Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija sākusi sarunas ar pašvaldībām, lai pārtrauktu uzņemšanu vidusskolās, kurās mācās mazāk par 100 skolēniem. Šādu skolu Igaunijā ir vairāki desmiti.
Pirmkārt, ministrija nodarbosies ar ģimnāzijām, kurās mācās mazāk par 40 skolēniem, kādas Igaunijā šobrīd ir 14.
“Sarakstā ir skolas, kurās šodien, piemēram, desmitajā klasē mācās divi vai astoņi skolēni,” sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas vicekanclers Henrijs Kattago, norādot, ka šādās klasēs ir grūti organizēt komandu sporta veidu nodarbības. “Turklāt sarakstā ir skolas, kurās 43% skolotāju neatbilst kvalifikācijas prasībām,” viņš piebilda.
Uz jautājumu, cik naudas ietaupīs mazo ģimnāziju slēgšana, Kattago nevarēja atbildēt, nosaucot to par nebūtiskāko jautājumu. Pēc viņa teiktā, ministrija gaidāmajās sarunās galvenokārt balstīsie uz izglītības kvalitāti.
Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības pārvaldes un skolotāju politikas padomniece Kadi Sebraku sacīja, ka ministrija ir pabeigusi arī visu to vidusskolu uzskaiti, kurās mācās mazāk nekā 100 skolēnu. Igaunijā ir vairāk nekā 40 šādu skolu.
“Sarunu priekšmets būs par uzņemšanas pārtraukšanu šajās ģimnāzijās,” sacīja Sebraku, piebilstot, ka kopā ar pašvaldībām tiks izskatīti dažādi varianti.
“Sākam sarunas tieši tāpēc, lai ar pašvaldībām pārrunātu ģimnāzistu pārcelšanas no šīm ģimnāzijām novirzīšanas detaļas un iespējas,” sacīja Kattago, norādot, ka valsts nevēlas ģimnāzijas slēgt ar varu.
Pēc Sebraku teiktā, sarunas par ģimnāziju slēgšanu pēdējās tiks veiktas ar tām teritorijām, kur valsts skola vai skola, kurā mācās vairāk nekā 100 skolēnu, atrodas vairāk nekā 30 kilometru attālumā un kur iespējams uzturēt ģimnāzijas līmeni. ar vismaz 50 skolēniem.
Dažas skolas var tikt apvienotas
Ministrija plāno pabeigt sarunas līdz 2024. gada beigām, sacīja Kattago. Viņš uzsvēra, ka lēmums par ģimnāzijas līmeņa nākotni primāri būtu jāpieņem pašām pašvaldībām.
Dažas pašvaldības šādus lēmumus jau ir pieņēmušas. Piemēram, Maardu šogad pārtrauks reģistrēšanos Kalaveres vidusskolā. Decembrī Austrumviru apriņķa Alutaguses pagasts rosināja Igaunijas mazākās ģimnāzijas Iisaku ar 20 skolēniem slēgšanu, bet Mustvē pagastā tiek izskatīts jautājums par Peipusa ģimnāzijas slēgšanu ar 22 skolēniem.
Tajā pašā laikā pagasts vēlas saglabāt ģimnāziju Avinurmē, cerot, ka Iizaku un Peipusa ģimnāzijas slēgšana radīs pietiekamu skolēnu plūsmu uz Avinurmi, lai saglabātu šo ģimnāziju.
“Šī ir ļoti laba iniciatīva un pārmaiņas no pašvaldību puses. Mēs dodam priekšroku, lai pašvaldības pašas kritiski izvērtētu savas iespējas piedāvāt vidējo izglītību un tad pieņemtu atbilstošus lēmumus,” sacīja Kattago.
Emocionāli argumenti atsver racionālos
Pēc Viru-Nigula pagasta vecākā Einara Valbauma vārdiem, lēmumi par mazo ģimnāziju slēgšanu varētu nebūt viegli. Tādējādi pagasts neatbalsta Kundas ģimnāzijas slēgšanu, kurā šobrīd mācās 37 skolēni.
“Visi vienkārši atrodas komforta zonā. Skolotāji ir komforta zonā, pagastnams ir komforta zonā. Neviens nevēlas pieņemt sliktus lēmumus,” sacīja Valbaums.
Viņaprāt, skolu tīkla reformēšana galvenokārt ir emociju jautājums, un arguments, ka ģimnāzijas uzturēšana pagastam gadā izmaksā 50 000 eiro, lielāko daļu deputātu maz interesē.
Arī Elvas pagasta vecākā palīgs Heiki Hansens atzina, ka 14 kilometrus no Elvas esošās Rongu ģimnāzijas gadījumā ar 40 skolēniem emocionālie argumenti par labu ģimnāzijas līmeņa saglabāšanai atsver racionālos argumentus par labu tās slēgšanai. Ministrija varētu piedāvāt papildu finansiālus stimulus, lai stiprinātu racionālo argumentu svaru, taču Kattago sarunās valsts kārtis vēl nav atklājis. “Mēs pārrunāsim sarunu laikā, vai mums vajag burkānu vai nūju,” viņš teica.
Pēc Hansena domām, vienreizēja vairāku tūkstošu eiro subsīdija vienam vidusskolniekam, visticamāk, nebūs pietiekami pievilcīga, taču, ja valsts piedāvātu par saviem līdzekļiem būvēt valsts vidusskolu Elvā, ievērojot mazo vidusskolu slēgšanu, tad vietējās varas iestādes varētu būt ieinteresētas.
Pieejamas dažādas iespējas
2022. gadā, kad izglītības ministre bija Līna Kersna, ministrija piedāvāja pašvaldībām, kuras slēdz ģimnāzijas līmeņus, 1152 eiro par katru tajās apmācamo. Taču daudzi pašvaldību vadītāji pēc tam paziņoja, ka negrasās slēgt savas ģimnāzijas.
Kā norādīja Kersna, kura šobrīd ir parlamenta Kultūras komisijas deputāte, citi ģimnāziju reformas varianti ietver finansēšanas shēmas maiņu, kad pašvaldībām liegts ģimnāzijām tērēt pamatskolām atvēlētos līdzekļus. Papildus ir iespēja nodot ģimnāzijas no pašvaldībām valsts pārziņā, kā arī iekļauties izglītības tālmācībā.
Kersna norādīja, ka sarunas ar vairāk nekā 30 pašvaldībām būs sarežģītas. “Drīzāk sliecos domāt, ka vienošanās netiks panāktas tieši tāpēc, ka valstij ir maz ko piedāvāt pretī. Ja šis priekšlikums būtu pievilcīgāks vietējām kopienām, tad varbūt varētu panākt vienošanos,” sacīja bijusī izglītības ministre.
Pēc Kattago teiktā, šobrīd arī Izglītības ministrija nav izstrādājusi nostāju, kas pēc ģimnāziju tīkla samazināšanas organizēs un apmaksās skolēnu transportu uz viņu mācību vietu – valsts vai pašvaldības.
