Maskavas un visas Krievijas patriarhs Kirils paziņoja, ka tikai pareizticīgie, kas apmeklē baznīcu, var saukt sevi par krieviem. Viņš arī aicināja lūgties par “karotājiem, kuri šodien atdod savas dzīvības par Krieviju”.
“Šī nelaime ir atnākusi uz mūsu zemi – savstarpējais karš. Cilvēces ienaidnieks pasmējās par krievu tautas gara spēku,” patriarhs sacīja sprediķī pēc liturģijas Dievmātes ikonas baznīcā “Prieks visiem, kas bēdājas” Lielajā Ordinkā Maskavā.
Pēc patriarha domām, kad viņš saka “krievs”, viņš ar to saprot “gan ukraiņus, gan baltkrievus – tieši tos krievus, par kuriem runā ”Stāsts par pagājušajiem gadiem”, sakot, ka “Krievu zeme nākusi no šejienes”, ar to saprotot gan Ziemeļus, gan Novgorodu un Kijivu.”
Izpratnei par “savu piederību krievu tautai” bez šaubām jāpievienojas “dziļai pareizticīgajai ticībai”, ir pārliecināts Krievijas pareizticīgās baznīcas galva.
“Un tie, kas saka, ka “mēs esam krievi”, bet neiet uz baznīcu, uzdodiet sev jautājumu: vai jūs esat to pašu tēvu, vectēvu, vecmāmiņu, vecvectēvu un senču mantinieki, kuri savu dzīvi saistīja ar ticību? Un, ja jūs neesat viņu mantinieki, kādā nozīmē jūs varat runāt par sevi kā par krievu tautu?” piebilda patriarhs.
Viņš norādīja, ka “šodien ir īpašs laiks pārdomāt savu attieksmi, pirmkārt, pret Dievu, pret pareizticīgo ticību”. Pēc viņa teiktā, šaubītājiem “jāatmet visas šaubas”.
“Tam, kurš šo ticību vēl nav atradis, tā jāmeklē, jānāk uz Dieva templi, jālūdz par tuviniekiem, par karavīriem, kuri šodien atdod savu dzīvību par Krieviju. Šodien ir laiks, kuru nedrīkst nogulēt; notikumi, kuriem nevar paiet garām, neizdarot sev svarīgākos garīgos un ideoloģiskos secinājumus,” sacīja Krievijas pareizticīgās baznīcas galva.
Attieksme pret pareizticību Krievijā
Jūlijā Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centrs (VCIOM) iepazīstināja ar Krievijas kristīšanas dienai veltītās aptaujas rezultātiem. Kā atzīmēja VCIOM, pareizticība joprojām ir visizplatītākā konfesija valstī – 57% Krievijas iedzīvotāju uzskata sevi par šīs reliģijas piekritējiem.
Taču to Krievijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri regulāri – vismaz reizi mēnesī – apmeklē baznīcu (vai mošeju vai sinagogu), ir tikai 15%. Kopš 2012. gada šis rādītājs ir dubultojies – tad tas bija 7%.
Tomēr vispārējā tendence ir lejupejoša, atzīmēja VCIOM. Jo īpaši samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri laiku pa laikam apmeklē baznīcu (mošeju vai sinagogu), un pieaudzis to skaits, kuri vispār neapmeklē templi (2012. gadā – 26%, tagad – 31%).
Kopumā aptauja parādīja, ka trīs gadu desmitu laikā reliģijas loma Krievijas iedzīvotāju dzīvē ir pieaugusi, uzsvēra VCIOM. Kopumā Krievijas iedzīvotāju īpatsvars, kuriem reliģija ir svarīga, šobrīd ir 40%, četri no desmit (1993. gadā tas bija 28%).
