Tam sekos Putina atzīšanās. Ar šādu vadmotīvu savu viedokli par šīs nedēļas dramtiskajiem notikumiem Ukrainā izklāsta publicists Aleksandrs Ņevzorovs.
Tas ir noticis. Krievi aptvēruši, ka viņu blēņas par ”Ohmatdit” bērnu slimnīcas bombardēšanu izskatās smieklīgi.
Tas viss ir pārāk acīmredzami.
Turklāt, zondējot krievu masu noskaņojumu, tajā netika atrasta ne “grēku nožēla”, ne žēlums.
Viens milzīgs prieks un lepnums par veiksmīgo “palaišanu”.
Pareizticīgo televīzijas kompānijai ”Cargrad” tika uzticēts paust atklāsmes, ko tā darīja ar lielu prieku.
Kā izrādījās, visa būtība bija tāda, ka “Ohmatdit” nebija “cilvēku”, jo “cilvēki” Kijivā nedzīvo.
Arī bērnu tur nebija, jo bērni ir cilvēku mazuļi, “bet tās būtnes”, kas gāja bojā slimnīcā, nav uzskatāmas par “bērniem”.
Šīs atklāsmes iemesls ir skaidrs. Putins sapratis, ka Krievijai nav ko zaudēt.
“Nežēlīgais kara likums ir ļoti vienkāršs: šādus ienaidniekus nevar uzskatīt par cilvēkiem. Jums jāsaprot, ka tas ir vienkārši un biedējoši: otrā pusē nav cilvēku. Neviena cilvēka. Mūsu raķetes nenogalina cilvēkus. Nevienu cilvēku. Tur nav neviena cilvēka.” Krievijas televīzijas kanālā “Cargrad” parādījās krievu atklāsme.
Sekojot ”SMO” mērķiem, ukraiņiem vajadzētu “paniski bēgt uz Rietumiem. Aiz Polijas robežas. No apšaudēm. No viņu pilsētu un māju drupām. Pa ceļam pazaudējot dzeltenzilos karogus un čības”.
“Tādējādi, es vēlētos uzdot vēl vienu jautājumu. Varbūt jau jāpiekrīt, ka otrpus Dņeprai nav civiliedzīvotāju? Un pārvērst viņu pilsētas pelnos.”
Viss pārējais ir tādā pašā garā. Droši vien Putinam ir pienācis laiks atzīties apzinātā teātru un dzemdību namu bombardēšanā Mariupolē, Kramatorskas dzelzceļa stacijās, tirdzniecības centros un citos īpaši spilgtos kara noziegumos, tostarp Bučas pilsētā.
Pēc tam būs atzīšanās, ka Krievija “uzvārīja” asiņaino putru Donbasā. Un tad arī par to, ka iebrukumu un okupāciju izraisīja vienkārši lielvaras kaprīze.
