Miegs ir ļoti svarīgs jūsu vispārējai labsajūtai. To zina visi. Bet kādas tieši ir slikta miega sekas? Viena bezmiega nakts var nenodarīt lielu ļaunumu, taču hronisks miega trūkums var nopietni ietekmēt jūsu pašsajūtu.
Kas notiks, ja neizgulēsieties?
Imūnsistēma sāk streikot
Miegs tieši ietekmē jūsu labsajūtu. Kad mēs guļam, mūsu imūnsistēma ražo noteiktus proteīnus (citokīnus) un antivielas, kas ir nepieciešamas, lai cīnītos pret slimībām un infekcijām. Ja jūs guļat maz vai neguļat vispār, arī jūsu imūnsistēma pārstāj darboties ar pilnu spēku, kas palielina risku saslimt. Tādējādi miega prioritāte ir būtiska, lai uzturētu pareizu imūnsistēmas darbību un organisma aizsargspējas.
Paaugstināts saslimšanas risks
Tā kā imūnsistēma vājinās miega trūkuma dēļ, ķermenim kļūst grūtāk cīnīties pret slimībām. Mazāk miega – mazāk citokīnu – zemāka ķermeņa pretestība – lielāks risks saslimt.
Hronisks miega trūkums var izraisīt arī paaugstinātu stresa hormonu, īpaši kortizola, līmeni. Tas arī negatīvi ietekmē jūsu imūnsistēmu, radot lielāku risku saslimt ar tādām slimībām kā diabēts, sirds un asinsvadu slimības, vielmaiņas traucējumi, aptaukošanās un citas.
Garastāvoklis kļūst nekontrolējams. Emociju vadīšana kļūst grūtāka
Droši vien esat ievērojuši, ka cilvēkiem, kuriem trūkst miega, bieži ir slikts garastāvoklis. Viņi var būt aizkaitināmi, rupji un pat agresīvi.
Nav svarīgi, vai tā ir slikta miega kvalitāte un/vai miega trūkums, jebkuri miega traucējumi tā vai citādi apgrūtina garastāvokļa un emociju pārvaldību. Ilgstoša nepietiekama gulēšana palielina stresa un trauksmes līmeni un ievērojami palielina depresijas attīstības risku.
Paaugstināta trauksme un hroniska stresa stāvoklis, ko izraisa miega trūkums, var radīt problēmas darbā, skolā un mājās. Jo ilgāk cilvēks atrodas ierobežota miega apstākļos (neatkarīgi no iemesliem), jo vairāk saasinās viņa garīgās veselības problēmas.
Atmiņa pieviļ
Miega laikā smadzenes nostiprina mūsu dienas atmiņas un uzglabā tās gadījumam, ja mums nākotnē tās būs jāatceras. Miega trūkums var būtiski ietekmēt šo procesu un apgrūtināt šīs atmiņas.
Hronisks miega trūkums var būtiski ietekmēt atmiņu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Ir pierādīts, ka miegs stiprina nervu savienojumus, kas veido atmiņas. Ja jums trūkst miega, šie neironi kļūst pārslogoti un nevar pareizi darboties, ietekmējot to, kā smadzenes apstrādā un uzglabā informāciju.
Kļūst grūtāk apgūt jaunas lietas
Ja cilvēkam ir liegts pietiekams miegs, viņam ir grūtāk veikt pazīstamus uzdevumus, un dažreiz viņš nespēj tikt galā ar jauniem vai uzņemt jaunu informāciju. Tas ir tāpēc, ka smadzenēm ir nepieciešams pietiekams miegs, lai tās pareizi darbotos.
Ilgstošs miega trūkums neizbēgami izraisa uzmanības samazināšanos, koncentrēšanās spējas samazināšanos, vājina un izkropļo atmiņu, kā arī apgrūtina jaunas informācijas iegaumēšanu, apstrādi, asimilāciju un saglabāšanu.
Cik daudz miega tev vajag?
Pareizai atpūtai un atveseļošanai pieaugušajiem ieteicams gulēt no 7 līdz 9 stundām dienā. Cilvēks reti var normāli funkcionēt, ja viņš guļ mazāk par 6 stundām naktī. Tie, kas apgalvo, ka ar šādu miega daudzumu viņiem pietiek, visticamāk, vienkārši pielāgojas miega trūkuma sekām.
Taču cilvēkam nepieciešamais miega daudzums var būt atkarīgs no dažādiem faktoriem: vecuma, miega kvalitātes, kā arī no tā, cik ilgi pirms tam dažādu iemeslu dēļ cilvēkam tika liegts normāls, pilnvērtīgs veselīgs miegs.
