IEA (Starptautiskā Enerģētikas aģentūra) norāda, ka līdz 2040. gadam pasaulei ir jāpievieno vai jānomaina 80 miljoni km elektrotīklu, lai sasniegtu nacionālos klimata mērķus un atbalstītu enerģētisko drošību.
Masveida elektroenerģijas padeves pārtraukums Spānijā, Portugālē un daļā Francijas ir raksturots kā “modinātājzvans” politikas veidotājiem vairāk ieguldīt energotīklos.
Pašlaik notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu pirmdien sākušās masveida elektroenerģijas padeves pārtraukuma cēloni, kas apturēja vilcienus un satiksmi, kā arī neļāva darboties bankas termināļiem un mobilajiem tālruņiem.
“Es domāju, ka tam savā ziņā vajadzētu būt modinātāja zvanam politikas veidotājiem un regulatoriem, lai atgādinātu visiem arī plašākā sabiedrībā, ka elektrība ir labi funkcionējošas mūsdienu sabiedrības dzīvības spēks,” sacīja Kristians Rūbijs, Eurelectric, Eiropas elektroenerģijas nozares federācijas, ģenerālsekretārs.
Elektroenerģijas padeves pārtraukuma cēlonis nav skaidrs, taču varas iestādes lielākoties ir noraidījušas kiberuzbrukuma iespēju.
Portugāles elektrotīkla operators pirmdien sākotnēji vainoja “retu atmosfēras parādību”, kas izraisīja “anomālas svārstības” augstsprieguma elektrolīnijās Spānijā.
Tikmēr Spānijas elektrotīkla operators “Red Electrica” pirmdienas vakarā paziņoja, ka ir bijušas “spēcīgas svārstības elektroenerģijas plūsmā, kas izraisīja ļoti ievērojamus ražošanas zudumus”.
Neatkarīgi no šī konkrētā incidenta, “mēs atrodamies mūsu energosistēmas un jo īpaši mūsu elektroenerģijas sistēmas vērienīgākās, aizraujošākās un nepieciešamākās pārveides vidū pasaules vēsturē,” sacīja Rūbijs.
Eiropa tīklos ievieš milzīgu daudzumu atjaunojamās enerģijas, piemēram, saules un vēja enerģiju, taču Rūbijs sacīja, ka investīcijas tīklos “nenotiek nepieciešamajā tempā, un tas ir jāmaina”, lai izveidotu “uzticamu” energosistēmu.
“Mums būtībā ir jāattīsta mūsu sistēmas tīkla infrastruktūra tādā pašā tempā, kādā mēs attīstām ražošanas pusi,” viņš teica.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra 2023. gada ziņojumā norādīja, ka līdz 2040. gadam pasaulei ir jāpievieno vai jānomaina 80 miljoni km elektrotīklu, kas ir vienāds ar visu pašreizējo tīklu skaitu pasaulē, lai sasniegtu nacionālos klimata mērķus un atbalstītu enerģētisko drošību.
Spānija un Portugāle ir zaļās enerģijas līderes ar bagātīgu saules un vēja enerģiju. Pagājušajā gadā Spānijā tika reģistrēts, ka 56% no visas izmantotās enerģijas bija atjaunojamā enerģija.
Kāpēc tīkliem ir nepieciešams līdzsvars
Taču tīkliem, kas piegādā elektroenerģiju no elektrostacijām uz mājām un uzņēmumiem, ir jāuzlabo savas sadales sistēmas, lai nodrošinātu tīklu līdzsvaru.
Tīkla balansēšana ir ļoti svarīga, jo tajā nedrīkst būt pārāk daudz vai pārāk maz elektroenerģijas ražošanas; pretējā gadījumā tas automātiski izslēgsies, ja frekvence nebūs ierastajā diapazonā, kas bieži vien ir strāvas padeves pārtraukumu iemesls.
Šī frekvence atbilst tādu ģenerējošo iekārtu kā gāzes un kodolturbīnu rotācijas ātrumam.
Vēl viens jautājums, kas tika aktualizēts pēc pirmdienas incidenta, ir tas, vai elektrotīklā vajadzētu būt starpsavienojumiem, kas savieno lielas teritorijas un valstis.
Rubijs apgalvoja, ka vajadzētu būt vairāk starpsavienojumu, jo tas rada mazāku slodzi uz kopējo sistēmu un ļauj citiem reģioniem vai valstīm dažādot dažādu enerģijas veidu izmantošanu no vietām ar atšķirīgiem laikapstākļiem.
Savstarpēji savienot tīklus vai nē?
“Savienotāka sistēma ar vairāk tīkliem noteikti ir galvenais elements, lai nākotnē novērstu šādus incidentus,” viņš teica.
Tomēr agrāk starpsavienojumi paši ir bijuši elektroapgādes pārtraukumu iemesls. 2005. gadā Vācijas elektroenerģijas pārslodze izraisīja elektroenerģijas padeves pārtraukumus pat Portugālē.
“Tā kā nacionālie tīkli un svarīgākie pakalpojumi kļūst arvien savstarpēji savienoti un digitāli kontrolēti, ievērojami pieaug risks, ka viens notikums izraisīs plašu kaskādes efektu,” sacīja Tonijs Haseks, kiberdrošības uzņēmuma Goldilock, kas specializējas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, izpilddirektors un līdzdibinātājs.
Taču vainojama nav tikai tīkla balansēšana. Elektrotīkliem ir palielināta slodze ne tikai atjaunojamo energoresursu un investīciju trūkuma dēļ tīklos, bet arī ekstremālu laikapstākļu un pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes dēļ, kas var izraisīt uzbrukumus infrastruktūrai.
“Neatkarīgi no tā, vai šis incidents galu galā izrādīsies kiberuzbrukums vai nē, tas uzsver kritisko nepieciešamību pēc proaktīvām aizsardzības stratēģijām,” viņš sacīja.
“Vidē, kur pat nelielām kļūmēm var būt nopietnas sekas, organizācijām ir jāspēj ātri izolēt un ierobežot draudus, pirms tie var izplatīties savstarpēji savienotās sistēmās,” viņš piebilda.
Tā kā enerģija atgriežas Spānijā un Portugālē, jāatzīmē, ka Eiropai ir “diezgan laba energosistēma”, sacīja Rūbijs, kura piebilda, ka kontinents savos tīklos ir ieguldījis vairāk nekā Amerikas Savienotās Valstis, un, tā kā atjaunojamie energoresursi tiek izmantoti daudz vairāk nekā citās valstīs, Eiropai ir decentralizētāka energosistēma.
“Tagad ir īstais laiks, vienlaikus turpinot ieviest nākotnes elektroenerģijas ražošanas avotus, arī pateikt, ka pārliecināsimies, ka precīzi zinām, kā mēs atbalstām sistēmu un, ka elektrība var droši plūst līdz klientiem,” sacīja Rūbijs.
