Ne Maskava, ne Kijiva militārā konflikta laikā nespēs sasniegt savus mērķus, un tāpēc tas ir jāpārtrauc, uzskata Oļegs Deripaska. Iepriekš viens no bagātākajiem cilvēkiem Krievijā, Rusal un En+ dibinātājs, izteicās, ka valsts iekšējā attīstībā mērķi zuduši.
Tajā pašā laikā ekonomika, īpaši privātais bizness, sankciju spiediena ietekmē ir demonstrējusi apbrīnojamu noturību, ko Deripaska intervijā Financial Times nosauca par neefektīvu ieroci.
Atšķirībā no Eurochem un SUEK dibinātāja un Krievijas bagātākā cilvēka Andreja Meļņičenko, kurš nesenā sarunā ar FT uzstājās kā sava veida principa “viss nav tik vienkārši” sludinātājs, Deripaska intervijā piesardzīgi iestājās pret karu. Tiesa, pēc viņa teiktā, kaujas vajadzēja pārtraukt abām pusēm:
”Es nesaprotu, kāpēc abas puses to nevar pabeigt. Es nesaprotu, kā kāds var sasniegt izvirzīto mērķi. Vai jūs iedosiet F-16, F-35? Vienīgais mērķis, ko var sasniegt, ir vairāk ciešanu, vairāk zaudētu dzīvību, vairāk ievainoto, varbūt 5-10-20-25 kilometrus pa kreisi vai pa labi”.
Pirms divām nedēļām intervijā RBC Deripaska sacīja , ka pašā Krievijā nākotnes tēls izrādījās “nedaudz izplūdis” un tas ir “faktors, kas mulsina cilvēkus”. Ja deviņdesmitajos gados “visi zināja, kur mēs ejam, tad tagad tas ir ceļojums nezināmajā,” viņš atzīmēja.
Maskava vairākkārt ir skaidri likusi saprast, ka negrasās risināt sarunas ar Kijivu: ar šādiem paziņojumiem nākuši klajā gan prezidents Vladimirs Putins, gan ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Savukārt jaunattīstības valstu, piemēram, Ķīnas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas pārstāvju paustos aicinājumus pārtraukt karu, Ukraina noraida, jo tas ļautu Krievijai apspriest noregulējuma jautājumus, saglabājot kontroli pār okupētajām teritorijām.
Konfrontācijas turpināšana novedīs pie tā, ka līdz nākamajam gadam “abās pusēs tiks nogalināti vēl 50 000 un, iespējams, 150 000 ievainoti”, uzskata Deripaska.
“Vai jūs tiešām domājat, ka ir saprātīgi, ka nākamā gada laikā cietīs vēl 200 000 cilvēku?” viņš teica.
Augustā Deripaska savā Telegram kanālā rakstīja , ka miera sarunas varētu sākties septembra beigās. Viņš uzskatīja, ka Ukrainas Rietumu sabiedrotie, kuriem ekonomiski kļūst arvien grūtāk to atbalstīt, uz to uzstās.
“Vašingtonas politiķu stratēģiski nepareizi aprēķini, spriedzes saasināšanās un starptautisko konfliktu spirāle visā pasaulē uzliek smagu slogu ASV ekonomikai,” viņš rakstīja. Tiesa, šāds apgalvojums neatbilst situācijai ASV, kur ekonomika turpina strauji augt un pat bezprecedenta monetārās politikas stingrība no Federālo rezervju sistēmas puses nevar to pietiekami bremzēt.
Runājot par konfrontāciju ar Krieviju, Vašingtona un NATO turpina teikt, ka atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Lai gan Rietumu militāristi un politiķi sāk atzīt, ka karš varētu ievilkties gadiem.
Pēc Deripaskas teiktā, Krievijas ekonomikas noturība, kas ir nonākusi zem nepieredzēta Rietumu sankciju spiediena, viņam bijusi pārsteigums. Vēl pirms dažiem mēnešiem viņš nevarēja iedomāties, ka privātais sektors demonstrēs šādu elastību. “Es biju vairāk vai mazāk pārliecināts, ka līdz 30% ekonomikas sabruks, bet izrādījās, ka tas ir daudz mazāk,” viņš teica. – Jā, ir gan militārie izdevumi, gan dažādas subsīdijas, gan valsts atbalsts, bet tomēr palēninājums izrādījās pārsteidzoši mazs. Privātais sektors ir atradis veidu, kā turpināt darboties un turpināt darboties veiksmīgi.
Taču Deripaska arī slavēja varas iestādes par investīcijām rūpniecībā un valsts uzņēmumu kapacitātes palielināšanu (kas daudzējādā ziņā strādā kara labā). “Valsts kapitālisms ir radījis visus šos masīvos konglomerātus ar zemu produktivitāti, zemu jaudu noslogojumu, zemām algām. Un šodien esmu pārsteigts, redzot, ka dažās no šīm rūpnīcām algas ir līdzīgas algām uzņēmumos, kurus es dibināju tajā pašā reģionā. Viņiem ir nauda, viņi pieņems darbā, viņi konkurēs,” viņš teica.
Militārie izdevumi Krievijas budžetā pēdējos gados strauji aug, un 2024. gadā valdība plāno tērēt 10,8 triljonus rubļu sadaļā “valsts aizsardzība”. – par 70% vairāk nekā šogad (6,8 triljoni), 2,3 reizes vairāk nekā 2022. gadā (4,7 triljoni) un trīs reizes vairāk nekā pirmskara 2021. gada rādītāji (3,5 triljoni).
Rietumi uzskatīja, ka Krievija varētu saražot aptuveni 100 tankus gadā, taču šobrīd to faktiskā ražošana tuvojas 200, laikrakstam The Wall Street Journal atzina kāda Rietumu militārpersona. Tāda pati situācija, pēc viņa teiktā, ir ar munīciju: prognoze bija 1 miljons gadā, bet nākamajos pāris gados, acīmredzot, gadā Krievijā saražotos 2 miljonus šāviņu. Nomināli ieroču ražošanas pieaugums balsta IKP pieaugumu, taču tās ir neproduktīvas investīcijas, kā to vairākkārt norādījis Čikāgas universitātes ekonomikas profesors Konstantīns Soņins: visi šie ieroči tiek zaudēti kaujas laukā, nenodrošinot ekonomisko attīstību un labklājības pieaugumu.
Deripaska uzskata sankcijas par 19. gadsimta instrumentu, tās nevar būt efektīvas 21. gadsimtā. Tostarp tāpēc, ka globālo dienvidu jaunattīstības valstis tām nepievienosies, jo “viņiem katru dienu jāpabaro 1 miljards cilvēku”, un tam cita starpā ir nepieciešami “Krievijas resursi, Krievijas lēmumi, tirdzniecība ar Krieviju”.
