Kisindžers pats atzina, ka nesaprot, kā nokļuvis simtgadnieku klubā. Pēc viņa teiktā, viņš nekad nav izvirzījis mērķi nodzīvot līdz 100 gadu vecumam.
Trešdien, 29. novembrī, nomira bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers . Kā informē politiķa dibinātās konsultāciju kompānijas Kissinger Associates Inc. pārstāvji, Kisindžers miris mājās Konektikutā. Viņam bija 100 gadu.
Kā raksta Daily Mail, politiķis nodzīvoja tik cienījamu vecumu, vienlaikus neievērojot tādus klasiskos “ilgmūžības noteikumus” kā veselīgu dzīvesveidu vai stresa mazināšanu dzīvē: viņš bija pazīstams ar savu mīlestību pret treknu pārtiku, piemēram, šnicele un cīsiņi, kā arī savu nepatiku pret fiziskiem vingrinājumiem. Kāds ir viņa ilgmūžības noslēpums, cenšas uzminēt viņa ģimene un draugi.
Pats Kisindžers, runājot savā pēdējā televīzijas intervijā oktobrī, atzina, ka pats nesaprot, kā nokļuva simtgadnieku klubā. Pēc viņa teiktā, viņš nekad nav izvirzījis mērķi nodzīvot līdz 100 gadu vecumam.
Deivids Kisindžers, mirušā politiķa vecākais bērns un vienīgais dēls, arī atzīmēja, ka visa viņa tēva karjera bija saistīta ar lēmumu pieņemšanu pastāvīga stresa apstākļos. Bet, pēc viņa domām, vecākā Kisindžera ilgā mūža noslēpums slēpjas viņa garīgajās spējās un jo īpaši pastāvīgā intelektuālā stimulācijā. Pēc Deivida teiktā, politiķis, ”nepiesātināmas zinātkāres vadīts, dinamiski pētīja pasauli”. Jau lielā vecumā Kisindžers turpināja ceļot un piedalīties runās visā pasaulē, piemēram, debatēs par tehnoloģijām un mākslīgo intelektu.
Pēc Deivida domām, tēva ilgmūžības iemesls ir arī viņa apņēmība, “viņa misijas apziņa”.
Savukārt bijušais Google izpilddirektors Ēriks Šmits sacīja, ka Kisindžers nekad nav pārstājis strādāt, un acīmredzot tas balstīja viņa dzīvi.
“Viņš strādā vairāk nekā 40 gadus vecs cilvēks. Varu pateikt, ka viņš no rītiem ceļas un strādā visu dienu. Viņš vakariņo kopā ar sievu un ģimeni un strādā naktī,” viņš teica intervijā The Tom Ferriss Podcast.
Šmits pauda pārliecību, ka Kisindžera ilgmūžības noslēpums slēpjas viņa darbaholismā.
Bostonas Universitātes simtgadnieku pētījuma direktors Tomass Perls norādīja, ka 90 gadu vecuma sasniegšana 30% ir atkarīga no ģenētikas un 70% no dzīvesveida. Tā, piemēram, ja cilvēks nodzīvo līdz 110 gadu vecumam, tad 70% no ieguldījuma šajā jomā veido ģenētika.
To pašu uzskata Džejs Olšanskis, Čikāgas Universitātes Novecošanas centra pētnieks. Viņš teica, ka ģenētikai ir vislielākā loma novecošanā un ilgmūžībā, un ne visi riska faktori ietekmē visus vienādi.
Ir zināms, ka Kisindžeru vecāki Paula un Luiss Kisindžeri nomira 1998. gadā attiecīgi 97 gadu vecumā un 1982. gadā 95 gadu vecumā. Kā norāda ilgmūžības eksperti, savu lomu spēlē arī citi faktori, piemēram, spēcīgi sociālie sakari, ikdienas rutīna un paradumi. Pētījumi liecina, ka vecāka gadagājuma cilvēki, kurus regulāri apmeklē ģimene un draugi, dzīvo ilgāk nekā tie, kurus apmeklē retāk.
Pēc Olšanska domām, tādi faktori kā vingrojumu un aktivitāšu iekļaušana ikdienas dzīvē, veselīgs uzturs un stresa mazināšanas veidu atrašana ir “interesanti un maznozīmīgi”, taču vecāku – ilgdzīvotāju “izvēlēšanās” ir lielākā iespēja nodzīvot līdz dziļam vecumam.
