Jau otro gadu milzt konfliktsituācija starp pašvaldībām un viesmīlības nozares uzņēmējiem Latvijas reģionos konkurences dēļ. Problēmas pamatā ir pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, sniedzot subsidētus pakalpojumus un kropļojot tirgu, apdraudot vietējo uzņēmējdarbību. Šī gada novembrī Latvijas lauku tūrisma asociācija apkopoja tūrisma uzņēmēju prasības, lai vērstos Pašvaldību Savienībā un aicinātu uz konstruktīvu dialogu.
Kas notiek nozarē, un ar ko ir neapmierināti uzņēmēji?
Uzņēmēji uzskata, ka pašvaldības uzdevums nav un nedrīkst būt uzņēmējdarbība. Pašvaldībai ir jāveicina vietējā uzņēmējdarbība, radot tai labvēlīgus apstākļus un jāsadarbojas ar uzņēmējiem privātā-publiskā partnerībā. Kādēļ pašvaldības iesaistās uzņēmējdarbībā un kādas ir sekas?
Nav noslēpums, ka cena ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kad izvēlamies kādu pakalpojumu vai preci. Taču – kas šo cenu veido un kāpēc pašvaldībai piederošs uzņēmums piedāvā zemāku cenu, nekā privāts uzņēmējs? Uzņēmēji min virkni piemēru, nosaucot izmaksas, sākot ar darbaspēka atalgojumu, beidzot ar apkārtnes uzturēšanu kārtībā. Uzņēmējam tas ir jānopelna pašam, kamēr pašvaldība daļu sava tūrisma uzņēmuma izmaksu sedz no budžeta. Taču kas patiesībā par to maksā? Arī pašvaldības budžets nav noslēpumu lāde, kurā vienkārši aug nauda. Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, kas būtu saprātīgi jāizlieto pašu nodokļu maksātāju labā, taču par to tiek apmaksāti izklaides pasākumi, koncerti, regulāras balles ar viesmāksliniekiem kultūras centros pie galdiņiem bez maksas vai par simbolisku samaksu. Tiek subsidēti šie, it kā lētie, pašvaldību sniegtie naktsmītņu, ēdināšanas un citi pakalpojumi, kas turklāt nereti dublē jau esošus privātu uzņēmēju pakalpojumus. Jā, mēs esam viesmīlīgi un gaidām tūristus laukos, taču vai tiešām varam atļauties „uzsaukt” visiem ciemiņiem naktsmājas, neprasot pilnu cenu? Šāda neapdomīga pašvaldību rīcība ir viens no iemesliem, kādēļ laukos trūkst līdzekļu skolu un bērnudārzu, ceļu uzturēšanai, medicīnas pakalpojumiem un veco ļaužu aprūpei. Ilgtermiņā sekas ir postošas: privātie uzņēmēji nespēj izturēt mākslīgi radīto konkurenci, slēdz savus uzņēmumus un dodas projām. Lauki zaudē tos pašus nedaudzos nodokļu maksātājus, kas vēl atlikuši.
Uzņēmēji iebilst arī pret ES fondu izmantošanas praksi pašvaldībās, kad fondi ar mērķi atbalstīt uzņēmējdarbību, pašvaldības īstenotā projekta galarezultātā nereti kļūst par privātās uzņēmējdarbības konkurentu. Uzņēmēji uzskata, ka pašvaldības uzdevums ir veicināt privāto uzņēmējdarbību, nodrošinot uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kas nav pa spēkam pašiem uzņēmējiem – piemēram, sakārtot ceļus, meliorācijas sistēmas, elektroapgādi, bet ne veikt saimniecisko darbību, tas ir, būvēt vai atjaunot un pēc tam arī apsaimniekot viesnīcas, aprīkot virtuves un sniegt ēdināšanas pakalpojumus, iepirkt aprīkojumu un to pašiem arī īrēt, izremontēt zāles un tās iznomāt pasākumiem utt.
Šoreiz negribam nosaukt nevienu konkrētu pašvaldību, jo gada laikā, kopš uzsākām šo cīņu, tādu piemēru kļūst arvien vairāk un situācija pasliktinās. Uzņēmēji redz projektus, kuri pašvaldībās ir izstrādes vai īstenošanas stadijā, un ir paredzams, ka jau nākošgad pašvaldību konkurence nostādīs uzņēmējus vēl nelabvēlīgākā situācijā.
Nereti svarīgs ir arī attieksmes jautājums. Uzņēmēji liecina par gadījumiem, kad atbalsta vietā notiek represijas, draudi, šķēršļi uzņēmējdarbībai. Šādu gadījumu ir pietiekami daudz, lai secinātu, ka kļūda ir sistēmā, kas ļauj cilvēciskajam faktoram un nekompetencei negatīvi ietekmēt dzīvi, uzņēmējdarbību un labklājību reģionos.
Secinājums – pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā neliecina par stratēģisku domāšanu sava novada attīstībai. Citējot uzņēmējus: „Pašvaldību un valsts finansētas iestādes nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja tas ir pretēji, tad tā ir pretvalstiska rīcība, tuvredzība – zāģē zaru, uz kura paši sēž.” Ir ļoti žēl, ka bieži pašvaldības nemaz neizprot savas rīcības sekas un domā, ka dara to labāko, lai atbalstītu uzņēmējus. Daļai pašvaldībā strādājošo tiešām jūk šīs robežas, kur ar budžeta līdzekļiem un nodokļu maksātāju naudu notiek iejaukšanās privātā uzņēmējdarbībā, kurā tomēr darbojas pavisam citi aprites un konkurences principi. Diemžēl arī sabiedrība nereti priecājas, ka pakalpojums ir aizsniedzams un lētāks, nesaprotot, ka paši piemaksā par šo pakalpojumu savas veselības aprūpes, izglītības vai citas sociālās nodrošinātības vietā. Vai izvēlē aizbraukt prom no valsts izšķirošais ir vairāk subsidēti viesmīlības pakalpojumi vai iztrūkstoša sociālā nodrošinātība?
Uzņēmēji aicina pašvaldības uz diskusiju un sadarbību
Lai risinātu situāciju, kad neizdodas rast kopīgu valodu ar savu pašvaldību, kāds uzņēmējs saistībā ar pašvaldības plāniem, īstenojot ES fonda atbalstītu projektu, jau ir vērsies Konkurences padomē un saņēmis apstiprinājumu, ka pašvaldības nepamatota iesaistīšanās uzņēmējdarbībā nav pieļaujama: „[..] publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības nepamatota iesaiste saimnieciskās darbības veikšanā, kas veikta bez rūpīga ekonomiskā un juridiskā izvērtējuma, var negatīvi ietekmēt konkurenci konkrētajā tirgū, kas ilgtermiņā var novest ne tikai pie privāto uzņēmumu izstumšanas, bet arī pie nozares attīstības apstāšanās, nepietiekamas jaunu uzņēmumu ienākšanas tirgū, ierobežotām patērētāju izvēles iespējām, cenu pieauguma un publiskas personas resursu nelietderīgas izlietošanas. Attiecīgi publiskai personai, pašai izvēloties sniegt pakalpojumus saimnieciskās darbības veidā, ir rūpīgi jāizvērtē, vai konkrētais darbības veids nepārklājas ar kādu jau tirgū esošu pakalpojumu[..]”.
Uzņēmēji uzskata, ka mērs ir pilns, un ir laiks vērsties pret pašvaldību patvaļu – runāt atklāti un nebaidīties, kā tas bija vēl pirms gada.
Uzņēmēji vēlas sēsties pie apaļā sarunu galda ar visām iesaistītajām pusēm, panākot visu interešu izpratni, lai sāktu virzīt pozitīvas pārmaiņas:
Aicinām LPS, atbildīgās ministrijas un konkrētas pašvaldības uz dialogu par nevienlīdzīgas konkurences izbeigšanu.
Lai nodrošinātu nevienlīdzīgas konkurences izbeigšanu, aicinām pašvaldības iepazīt un analizēt jau esošos pozitīvos privātās-publiskās partnerības piemērus gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai uz tiem balstoties, varētu risināt konkrētas situācijas un pārņemt labu praksi.
Lūdzam godīgas konkurences nodrošināšanai MK aktīvu atbalstu. Aicinām Vides un Reģionālās attīstības ministrijai izstrādāt vadlīnijas, kuras nosaka pašvaldības tiesības un atbildību, iesaistoties konkurencē ar pašvaldības teritorijā strādājošiem uzņēmējiem.
Šo problēmu nerisināšanas vai nepietiekami aktīvas rīcības gadījumā no pašvaldību un Valsts institūciju puses esam gatavi vērsties Eiropas Komisijā, informējot par negodīgas konkurences veicināšanu Latvijā, t.sk., ar saņemtajiem Eiropas Savienības līdzekļiem.
Asnāte Ziemele,
Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente
