Līgo svētki ir laiks, kad, neraugoties uz laikapstākļiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju kopā ar ģimenēm un draugiem cenšas pavadīt brīvdienas ārpus pilsētas. Neiztrūkstošas svētku tradīcijas ir gan došanās pļavā pēc jāņuzālēm, gan ugunskura kuršana, gan arī svētku mielasta gatavošana un aktīva atpūta. Tomēr, lai svētki paliktu atmiņā ar pozitīvām emocijām, atpūtā pie dabas par savu drošību jāpiedomā īpaši: kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, tieši Līgo svētku brīvdienās gūto traumu dēļ pieteikto atlīdzību skaits pieaug par 44%.
“Labā noskaņojumā brīvdienās dodoties pie dabas, līgotāji nereti mēdz “aizmirsties” un kļūt gan neuzmanīgi, gan mazliet pārgalvīgi. Analizējot mūsu atlīdzību pieteikumu statistiku, ik gadu novērojam, ka Līgo svētkos, salīdzinot ar citām vasaras brīvdienām, traumas tiek gūtas biežāk. Nenoliedzami Līgo svētkos ir kārtīgi jāatpūšas un jāizbauda vasaras saulgriežu brīvdienas. Tomēr, lai optimistisks noskaņojums saglabātos arī pēc Jāņu dienas, svarīgi atcerēties par piesardzību un gan savu, gan bērnu drošību,” atgādina Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.
BALTA dati liecina, ka Līgo svētku laikā gūto traumu raksturs ir ļoti dažāds, tomēr lielākoties tās tiek gūtas pašu neuzmanības dēļ. Diemžēl gūtie savainojumi mēdz būt arī gana nepatīkami. Piemēram, kāds līgotājs svinību vietā aizķēries aiz telts stiprinājuma un klūpot atsitis galvu pret galda malu. Cits paklupis, turot rokās iesmu, un guvis durtu brūci pleca rajonā. Tāpat starp gūtajām traumām minēta, piemēram, plaukstas brūce, kas gūta, griežot arbūzu; kājas trauma, lecot no laivas; kā apdegums, kas radies, pārvietojot lielo zupas katlu, neuzmanības dēļ paklūpot un aplejoties ar karsto šķidrumu.
Analizējot pērn Līgo brīvdienās saņemtos atlīdzību pieteikumus, 22% gadījumu personas traumas guvušas paklūpot, 5% – spēlējot dažādas sporta spēles ar bumbu, savukārt dažādi ķermeņa apdegumi gūti 3% gadījumu un tik pat daudz – 3% – atlīdzības pieteiktas kukaiņu kodumu izraisīto komplikāciju dēļ.
Lai svētki tiktu izbaudīti bez raizēm un optimisms saglabāts arī pēc līgošanas, BALTA aicina svinēt atbildīgi un svētku laikā neaizmirst par savu, citu līgotāju un īpašuma drošību:
Neatstājiet bez uzraudzības mazos līgotājus, it īpaši sargājot viņus no uguns un ūdenstilpnēm;
Iekārtojot līgošanas vietu, parūpējieties, lai tajā neatrastos lieki priekšmeti, aiz kuriem paklūpot vai kuriem uzkrītot, svinību viesi var gūt traumas;
Esiet uzmanīgi rūpēs par svētku galdu – nesagriezieties un esiet īpaši piesardzīgi, strādājot ar karstām virsmām;
Ievērojiet piesardzību, spēlējot sporta spēles, – pārliecinieties, vai segumā nav bedru, un vai spēles laukumā neatrodas lieki priekšmeti, aiz kuriem var netīšām paklupt;
Gadījumā, ja izvēlēts nodarboties ar kādu no ūdenssporta veidiem, noteikti izmantojiet glābšanas vesti;
Kuriet ugunskuru drošā attālumā no ēkām un sausas zāles;
Pie ugunskura blakus novietojiet spaini ar ūdeni, ar ko vajadzības gadījumā nodzēst ne tikai ugunskuru, bet arī atveldzēt kādu sakarsušu līgotāju;
Ugunskuram pāri lekt nevajadzētu, bet, ja tomēr izvēlaties ievērot šo Līgo nakts tradīciju, tad vērsiet uzmanību, lai mugurā nebūtu plandošs, sintētisks apģērbs;
Esiet piesardzīgi ar alkohola lietošanu – nepeldieties un nelaivojiet alkohola reibumā paši un neļaujiet to darīt arī līdzcilvēkiem;
Dodoties pēc ziediem, meijām un ozola zariem, neaizmirstiet par aizsardzības līdzekli pret kukaiņiem;
Dodoties prom no dzīvesvietas, neaizmirstiet parūpēties par mājokļa drošību – pārbaudiet, vai mājas durvis ir aizslēgtas, logi un vēdlodziņi – aizvērti, elektroierīces – izslēgtas, ūdens padeve – noslēgta. Ja blakus dzīvo uzticami kaimiņi, palūdziet, lai viņi pa laikam uzmana jūsu īpašumu;
Iegaumējiet svinību vietas adresi un apkārtni, lai nepieciešamības gadījumā, zvanot pa tālruņa numuru 112, bez minstināšanās varētu nosaukt savu atrašanās vietu, kā arī ugunsdzēsēji, glābēji, mediķi vai policisti varētu ātrāk steigties palīgā.
