Krievijas Federācijas un Ķīnas attiecībās ir notikusi “dīvaina un pēkšņa maiņa”: atdzišanu starp valstīm izraisīja karš Ukrainā un Pekinas nevēlēšanās palielināt palīdzību Maskavai.
Pie šāda secinājuma nonāca analītiķi, izvērtējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina tikšanās rezultātus ŠSO samita kuluāros Samarkandā.
Eksperti vērsa uzmanību uz diezgan atturīgo toni Krievijas un Ķīnas vadītāju izteikumos pēc sarunām.
Tādējādi Putins pateicās Ķīnas pusei par “Pekinas līdzsvaroto pozīciju Ukrainas krīzē” un sacīja, ka Krievijas Federācija “saprot Ķīnas bažas šajā jautājumā”.
Ķīna pēc tikšanās pat publicēja ziņojumu, kurā nav minēts karš Ukrainā. Tajā tikai atzīmēts, ka Pekina ir gatava apņēmīgai mijiedarbībai ar Maskavu jautājumos, kas atbilst Ķīnas interesēm.
Džordžtaunas universitātes Ķīnas eksperts Evans Medeiross Financial Times komentārā norādīja uz “dīvainu un pēkšņu maiņu” Krievijas un Ķīnas attiecībās .
Analītiķis atgādināja, ka pirms tam Krievijas prezidents sešus mēnešus centies pārliecināt Ķīnu pieņemt Krievijas Federācijas nostāju Ukrainas jautājumā.
Savukārt bijušais amerikāņu diplomāts Kreigs Singltons intervijā laikrakstam The Wall Street Journal sacīja, ka Ukrainas pieminēšanas neesamība Ķīnas puses preses relīzē liecina par Pekinas nevēlēšanos palielināt atbalstu Krievijai.
Britu Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta vecākais līdzstrādnieks Naidžels Goulds-Deiviss atzīmē, ka Krievija pēc sakāvēm kaujas laukā Harkivas apgabalā saskaras arī ar neveiksmēm diplomātiskajā frontē. Viņaprāt, militārajam konfliktam Ukrainā ir pietiekami daudz nevēlamu seku Ķīnas pusei.
Pēc ekspertu domām, Putina un Sji Dzjiņpina tikšanās raksturs Samarkandā liek domāt, ka Ķīna sāk ieņemt kritiskāku nostāju pret Maskavas rīcību Ukrainā.
