Ungārijas valdība atcēlusi vērienīgu uguņošanu par godu valsts svētkiem, jo tika prognozēts pērkona negaiss un stiprs lietus. Taču prognoze nepiepildījās. Rezultātā =pērkonu un zibeņus raidīja valdība, un meteoroloģiskā dienesta vadītājs un viņa vietnieks tika atlaisti no darba.
Svētā Stefana dienas svinībām Budapeštā bija jānotiek pagājušajā sestdienā, 20. augustā. Lielkņazs Stefans, kurš centralizēja varu un pārvērta Ungāriju par kristīgu valsti, tiek dēvēts par Ungārijas dibinātāju. 1083. gadā pāvests Gregorijs VII pasludināja karali Stefanu par svēto.
Valsts svētkus bija plānots atzīmēt ar “lielāko salūtu Eiropā”, kā solīja organizatori, kas šim nolūkam iegādājās 40 000 salūtu vienību. Tie tika uzstādīti 240 punktos piecu kilometru garā Donavas upes posmā Ungārijas galvaspilsētā. Paredzēja, ka šo izrādi vēros aptuveni 2 miljoni cilvēku.
Septiņas stundas pirms grandiozā notikuma valdība nolēma to atlikt, atsaucoties uz brīdinājumu par ārkārtējiem laikapstākļiem: meteorologi bija solījuši šausmīgu lietusgāzi.
Tomēr pēc septiņām stundām Budapeštā nenolija neviena lietus lāse. Nacionālā laika dienesta prognozētā lietusgāze mainīja virzienu un tā vietā skāra Ungārijas austrumus, pilnībā apejot galvaspilsētu.
Laika dienests atvainojās par brīvdienu iztraucēšanu prognožu dēļ, skaidrojot, ka ir noticis vismazāk iespējamais notikumu iznākums un neskaidrība ir daļa no laika prognozēšanas.
Bet bija jau par vēlu…
Inovāciju un tehnoloģiju ministrs Laslo Palkovičs, kura departamentā atrodas meteoroloģiskais dienests, atlaida tā vadītāju un vietnieku no darba.
Ungāru reakcija bija pretrunīga – vieni nosodīja valdības lēmumu atlaist meteorologus un kopumā iebilst pret uguņošanu Ukrainas kara laikā, citi bija sašutuši par it kā sinoptiķu nekompetenci un sagaida, ka uguņošana noteikti notiks nākamsestdien.
