Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar Brandenburgas Tehniskās universitātes Pasaules mantojuma programmas nodaļu un tās vadītāju prof. Dr. Britu Rūdolfu gatavo Kuldīgas vecpilsētas Ventas senlejā pieteikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.
Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone skaidroja: “Process, kas jau veikts, lai virzītos uz iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā, bijis ilgstošs. Pirmo reizi Kuldīga UNESCO Nacionālajam pagaidu sarakstam pieteikta un apstiprināta 2003. gadā. 2011. gadā, saskaņā ar jaunām prasībām, šis pieteikums tika izveidots no jauna un pārapstiprināts – Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā iekļauta Latvijas nacionālajā UNESCO mantojuma vietu sarakstā. Šo gadu laikā esam veikuši apjomīgu darbu – iesaistām iedzīvotājus, informējam, rīkojam dažādus izglītojošus pasākumus, sadarbojamies ar ekspertiem, risinām pārvaldības jautājumus un veicam gan teorētiskas izpētes, gan praktiskas darbības vecpilsētas un dabas kompleksa saglabāšanai.”
Kuldīgas vecpilsētas Ventas senlejā pieteikuma dokumentu gatavošana ir noslēdzošais posms ceļā uz iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Lai taptu pārliecinošs pieteikums, nepieciešama starptautiska sadarbība, dokumentiem jābūt sagatavotiem profesionālā līmenī latviešu un angļu valodā, tāpēc pašvaldība piesaista un sadarbojas ar dažādiem padomdevējiem un ekspertiem, tai skaitā studentiem, kuri Kuldīgai sniedza ieteikumus, kā definēt unikālo vērtību un autentiskuma kritērijus. “Tā ir apjomīga pašvaldības iniciatīva – iekļūt Pasaules mantojuma sarakstā pēc iespējas īsākā laikā. Par šādu rīcību jau iepriekš Domes sēdē lēmuši arī deputāti,” papildināja J. Jākobsone. Ir noslēgta arī sadarbība ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi par vecpilsētas virzību iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā. Dokumentu iesniedzēja ir valsts, Latvijā – Kultūras ministrija, tādēļ tiek stiprināta cieša sadarbība ar dažādām valsts institūcijām.
Kādi būs Kuldīgas ieguvumi?
Atrašanās UNESCO Pasaules mantojuma pamatsarakstā vietai piešķir kvalitātes zīmi. Tas dotu iespēju pilsētai piesaistīt papildus resursus izglītības, zinātnes un kultūras jomās, stimulētu Kuldīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību, piesaistītu tūristus, veicinātu kvalitatīvu pilsētas attīstību un iedzīvotāju labklājību. “Liels ieguvums Kuldīgai ir bijis arī šis virzības process, jo tā ietvaros pilsētā ir daudz izdarīts – sakārtota pilsēta, izstrādāti dažādi apsaimniekošanas un attīstības plāni, apzinātas pilsētas vērtības, taču par būtiskāko var minēt pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem, vecpilsētas namu īpašniekiem un apsaimniekotājiem,” papildināja Būvvaldes vadītāja.
Kultūrvēsturiskais mantojums ir neatņemama Kuldīgas pilsētas sastāvdaļa. Pateicoties bagātīgajam kultūras mantojumam, 2011. gadā “Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 2007. gadā tā atzīta par Eiropas izcilāko tūristu galamērķi, savukārt 2008. gadā Kuldīgas pilsētas vēsturiskajam centram piešķirta Eiropas mantojuma zīme.
No 2011. līdz 2017. gadam Kuldīgas novada pašvaldība veikusi pētniecību pilsētas arhitektūrai un pilsētbūvniecībai, ainaviskajiem aspektiem un dabas komponentēm, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām, kas kalpo kā vērtīga zinātniskā pamatojuma bāze turpmākai virzībai. Paplašināts arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis “Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs” un īstenota sadarbība ar vietējo sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām un izglītības iestādēm kultūras un dabas mantojuma vērtību saglabāšanā un popularizēšanā.
Signeta Lapiņa,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Kuldīgas novada pašvaldība
