Cenšoties analizēt, kā pasaule varētu mainīties pēc desmitgades, Global Foresight 2024 pētījuma autori uzdeva jautājumus gandrīz trīssimt analītiķiem no 48 valstīm par tādām tēmām kā globalizācija, multipolaritāte, konflikti, mākslīgais intelekts, klimata pārmaiņas un citām.
“Tie bija jautājumi, kas, protams, bija saistīti ar konfliktiem, kas notiek visā pasaulē un to sekām, jo īpaši Gazā un Ukrainā, kā arī bija saistīti ar bažām par Taivānu,” skaidro viens no pētījuma autoriem, Skowcroft centra direktora vietnieks Atlantijas padomē Peters Engelke . – Otrais jautājumu kopums bija par cilvēku uztveri par lielākajiem draudiem globālajai labklājībai nākamajā desmitgadē. Un klimata pārmaiņas kļuva par nepārprotamu līderi starp atbildēm. Un, iespējams, viens no interesantākajiem atklājumiem bija tas, ko mēs varētu saukt par miera sajūtu – jautājumu, ko šogad uzdevām pirmo reizi. Tas bija saistīts ar cilvēku viedokļiem par to, vai pasaule pēc desmit gadiem būs labāka vai sliktāka. Lielākā daļa aptaujāto pauda uzskatu, ka pēc desmit gadiem pasaule būs sliktāka nekā šodien.
Piemēram, aptaujā piedalījušies analītiķi teica, ka tuvākajā desmitgadē Krievijā pie varas, visticamāk, nāks jauns līderis – nezināmos apstākļos un potenciālu satricinājumu apstākļos. Paredzams, ka martā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās Vladimirs Putins viegli uzvarēs, taču 71% aptaujāto ekspertu uzskata, ka līdz 2034. gadam Putins nebūs Krievijas prezidents.
“Es nopietni šaubos, vai Putins paliks pie varas pēc desmit gadiem,” sacīja ASV Miera institūta Krievijas un Eiropas centra vecākais padomnieks Donalds Džensens . – Atcerieties, piemēram, pagājušo vasaru ar Prigožinu. Man šķiet, ka šie notikumi ir parādījuši, ka līdzsvars varas augšējos ešelonos ir neprognozējamāks un, iespējams, trauslāks, nekā šķiet pirmajā mirklī. Neskatoties uz savu imidžu, Putins, manuprāt, nekontrolē visu, kas notiek, arī vadošo “siloviku” grupu, prezidenta administrāciju utt. Un es nešaubos, ka šajās grupās ir pret Putinu vērsta opozīcija. Tātad, ņemot vērā šos faktorus un arī politiskās stabilitātes jautājumus, un arī vecumu – un viņam pēc desmit gadiem būs pāri 80 –, manuprāt, ļoti iespējams, ka Putina līdz 2034. gadam vairs nebūs. Vai Putina aiziešana mainīs situāciju Krievijā? Neapšaubāmi. Bet vai tas nozīmē mīkstāka režīma rašanos? Es neesmu pārliecināts. Es nedomāju, ka tas būs demokrātisks. Varbūt būs kaut kāds plurālisms, bet tas joprojām būs autoritārs, joprojām pilns ar kļūdainu, manuprāt, priekšstatu par Krievijas varenību pasaulē.
Tajā pašā laikā daudzi aptaujas dalībnieki sagaida, ka Krieviju sagaida lieli satricinājumi: sabrukums revolūcijas, pilsoņu kara vai politiskās sabrukšanas rezultātā. Pat starp tiem, kuri uzskata, ka Putins joprojām valdīs Krieviju 2034. gadā, gandrīz ceturtā daļa aptaujāto sagaida, ka valsts sabruks.
Tikai 6% aptaujāto ekspertu uzskata, ka Putinam izdosies pakļaut Ukrainu. Tomēr, pēc aptaujas dalībnieku domām, Kijiva arī nesasniegs savus militāros mērķus – piemēram, okupēto teritoriju atgriešanos. Daudzi eksperti uzskata, ka Ukraina šajā periodā kļūs par daļu no Eiropas Savienības un NATO.
Trešdaļa analītiķu daļēji piekrīt, ka Krievija un NATO šajā periodā varētu nonākt tiešā militārā konfliktā.
Katastrofālā situācija Gazas joslā ir devusi nopietnu triecienu Saūda Arābijas un Izraēlas attiecību normalizēšanas procesam. Tomēr lielākā daļa aptaujāto ekspertu – aptuveni 60 procenti – sagaida, ka Izraēla un Saūda Arābija nodibinās oficiālas diplomātiskās attiecības līdz 2034. gadam.
“Izraēla un Saūda Arābija uztur ļoti ciešas privātas attiecības, apmainoties ar daudz informācijas drošības, izlūkošanas un citās jomās,” sacīja Hārlijs Lipmans no ASV un Izraēlas sabiedrisko lietu komitejas. – Viņu starpā ir izveidojies spēcīgs dialogs, kas, varētu teikt, notiek aiz slēgtām durvīm. Izraēlai un Saūda Arābijai ir kopīgi ienaidnieki: Irāna, huti, Hezbollah, Hamas un citas ekstrēmistu grupas. Tāpēc daudzējādā ziņā viņi ir dabiski sabiedrotie. Es redzu, ka attiecību tuvināšanās līdz to normalizācijas līmenim ir neizbēgama.
Tomēr tikai divdesmit procenti aptaujāto uzskata, ka līdz 2034. gadam Izraēla nodibinās diplomātiskās attiecības ar neatkarīgu suverēnu Palestīnas valsti. “Divu valstu izveidošana šķiet daudz ticamāka nekā ideja par vienu valsti,” paskaidro Noams Ostfelds, Sibylline Tuvo Austrumu eksperts . – Jautājums tomēr ir, vai tas notiks pēc desmit gadiem, simts vai pat vairāk. Ja runājam par termiņiem, desmit gadi, lai realizētu ideju par divām valstīm – Palestīnu un Izraēlu, kā arī nodibinātu starp tām labas attiecības, man joprojām šķiet kaut kas no fantāzijas sfēras. Uzticības veidošana prasa laiku. Un daudzi uzticības tilti tika iznīcināti 7. oktobrī. 7. oktobra notikumi radikāli mainīja ievērojamas Izraēlas sabiedrības daļas viedokļus. Izraēlieši ir pilnībā mainījuši savus uzskatus, noraidot to, kam viņi iepriekš ticēja – domu, ka mierīga līdzāspastāvēšana ir iespējama.”
84% aptaujāto ekspertu uzskata, ka līdz 2034. gadam vismaz vienai no pašlaik bez kodolieročiem valstīm būs kodolieroči – Irānai ir vislielākā iespēja.
21% ekspertu sacīja, ka ANO tuvākajā desmitgadē nespēs efektīvi veikt savu misiju. 73% sagaida, ka līdz 2034. gadam pasaule kļūs daudzpolāra, ar vairākiem varas centriem, bet ASV saglabās līderpozīcijas vairākos galvenajos parametros.
