Kremlis apsver vairākus scenārijus Krievijas un ASV prezidentu Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās datumiem aprīlī-maijā, laikrakstam The Moscow Times pavēstīja četras pašreizējās un divas pensionētas Krievijas amatpersonas, kas ir pazīstamas ar diskusijām. Visi viņi piekrita runāt tikai ar nosacījumu, ka viņi paliks anonīmi, ņemot vērā jautājuma jutīgumu.
Visticamākā tikšanās vieta joprojām ir Saūda Arābija, bet tiek apsvērtas arī citas Tuvo Austrumu valstis. Maskava vēlētos tikšanos atlikt pēc iespējas vēlāk, lai panāktu piekāpšanos no Vašingtonas apmaiņā pret gatavību pārtraukt militārās darbības Ukrainā. Tomēr Kremlis arī saprot nepieciešamību “nepalaist garām brīdi”, ņemot vērā Trampa vēlmi panākt ātru pamieru.
“Viens no esošajiem provizoriskajiem scenārijiem ir tikšanās ap Lieldienām [2025. gadā pareizticīgo Lieldienas tiks svinētas 20. aprīlī],” laikrakstam The Moscow Times sacīja Krievijas diplomāts. Šo informāciju apstiprināja kāda pašreizējā Krievijas amatpersona.
Šajā gadījumā tikšanās varētu sakrist ar Trampa braucienu uz Tuvajiem Austrumiem. ASV prezidents 7.martā paziņoja, ka varētu apmeklēt Saūda Arābiju “pusotra mēneša laikā”, kas aptuveni atbilstu aprīļa trešajai nedēļai.
“Ir arī scenāriji sanāksmes rīkošanai maijā un pat jūnijā. Bet noteikti ne vēlāk. Lai nepalaistu garām brīdi, priekšnieka [kā Krievijas amatpersonas bieži dēvē Putinu] un Trampa tikšanās jānotiek pirms vasaras brīvdienām,” piebilda Krievijas diplomāts.
Sākotnēji Maskava plānoja atvēlēt 4-5 mēnešus, lai sagatavotos samitam, lai izstrādātu nepieciešamos dokumentus. Taču Kremlis nesaskata tikšanās rīkošanā lielu steidzamību, jo uzskata, ka “viss iet labi” – Ukraina atkāpjas, bet situācija mudina sarunas paātrināt. Daži padomdevēji iesaka izrādīt lielāku gatavību panākt kompromisu, savukārt citi iesaka ieņemt stingru nostāju. Galīgo lēmumu pieņem Putins.
“Ja jūs pārāk ilgi kavēsit, Vašingtona var zaudēt motivāciju. ASV jau aktivizējušies jaunās Baltā nama administrācijas tuvināšanās ar mums pretinieki, un arī eiropieši cenšas Trampu atrunāt. Trampa priekšā ir arī vēl svarīgāks jautājums: attiecības ar Ķīnu,” skaidroja kāda sarunām tuvu stāvoša amatpersona.
Kompromisa pretinieki Kremlī uzskata, ka Krievijai vispirms jāgūst militāri panākumi – jāatbrīvo Kurskas apgabals un “jānograuž” okupēto Ukrainas apgabalu teritorijas līdz to administratīvajām robežām. “Katrā ziņā amerikāņi nav mūsu draugi un centīsies vājināt Krieviju. Jautājums jārisina ar spēku. Jo vairāk teritorijas mēs ieņemsim, jo spēcīgākas būs mūsu pozīcijas un Kijiva būs pretimnākošāka,” sacīja kāds atvaļināts vecākais Krievijas diplomāts.
Papildus līgumam par Ukrainu un “diplomātiskā kara” izbeigšanai Krievija sarunās cenšas iekļaut sankciju atcelšanu, amerikāņu ieguldījumus kopīgos projektos Arktikā un Sibīrijā, piekļuvi tehnoloģijām, līgumus par bruņojuma kontroli un stratēģisko stabilitāti.
Trampa sadursme ar Zelenski Baltajā namā 28. februārī ir radījusi bažas Kremlī, iepriekš laikrakstam The Moscow Times sacīja avoti . Pēc viņu domām, Krievijas vadība sākusi baidīties, ka skandāls varētu izjaukt no sliedēm iespējamo liela mēroga darījumu starp Krieviju un ASV.
“Mēs [Krievija] Trampu interesējam galvenokārt kā atslēgas problēmas risinājumam – kara Ukrainā. Ja šī punkta trūkst, visa darba kārtība sabrūk. Par ko tad mums būtu jāvienojas? — skaidroja viens no The Moscow Times sarunu biedriem.
