Teroristu grupējuma Hamas uzbrukums Izraēlai lielākoties ir novirzījis uzmanību no kara Ukrainā uz notiekošo Tuvajos Austrumos. Daudzos plašsaziņas līdzekļos īsās ziņu plūsmas ir pārgājušas no Ukrainas notikumu aprakstīšanas uz Izraēlas notikumu aprakstu. Tas nāk par labu Maskavai, uzskata eksperti un pašas Krievijas varas iestādes.
Kremlī valda skaidra izpratne, ka karš starp Izraēlu un Hamas nāks par labu Krievijai, aģentūrai Bloomberg sacīja divi cilvēki, kas ir pazīstami ar noskaņojumu Krievijas augstākajā vadībā . Viņuprāt, tas vismaz novērsīs ASV un Eiropas uzmanību no Ukrainā notiekošā.
Turklāt ASV var rasties grūtības sniegt militāru atbalstu divām valstīm vienlaikus. Turklāt Tuvo Austrumu konflikts jau ir izraisījis naftas cenu lēcienu. Lai gan tās joprojām ir zemākas par pēdējā laika augstākajām vērtībām, ilgstošs konflikts varētu atbalstīt cenas.
Krievija ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau pirmdien sacīja , ka Vladimira Putina izvirzītie uzdevumi Ukrainā tiks atrisināti ātrāk, ja tai būs mazāk Rietumu ieroču.
Ukrainas un Izraēlas vajadzības pēc ieročiem atšķiras: jo īpaši pirmā izmanto daudz artilērijas šāviņu, bet Izraēla uzbrūk mērķiem Gazas joslā ar precīzi vadāmām raķetēm. Izraēlai tagad ir lielas pašas rezerves. Taču, ja tās armija sāks sauszemes operāciju Gazas joslā un konflikts ievilksies, būs nepieciešams daudz vairāk šo ieroču, sacīja Vašingtonā bāzētā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra padomnieks Marks Kancians. Ukraina arī aktīvi izmanto precīzi vadāmās raķetes, lai uzbruktu Krievijas mērķiem, īpaši aizmugurē. “Problēma ir tā, ka mēs nevaram tās saražot īsā laikā,” un krājumi noliktavās jau ir izsmelti, tāpēc piegādes Ukrainai varētu samazināties. “Tas nozīmē, ka viņiem (ukraiņiem) būs jāšauj tikai pa augstas prioritātes mērķiem,”
Kāds augsta ranga Rietumu diplomāts aģentūrai Bloomberg sacīja, ka viņu neuztrauc Izraēlas konflikta ietekme uz karu Ukrainā, daļēji tāpēc, ka Izraēlas armija ir labi aprīkota un spējīga. Diplomāts ir pārliecināts, ka Vašingtonas atbalsts Izraēlai neatstās jūtamu ietekmi uz palīdzību Ukrainai.
Saskaņā ar augsta ranga Pentagona amatpersonas teikto, lai gan ASV turpinās sniegt ievērojamu atbalstu Ukrainai, tām jābūt piesardzīgām, sakot, ka tās ir gatavas reaģēt uz citām krīzēm.
Brent naftas cena, kas septembra beigās sasniedza 97 USD par barelu, bet ātri nokrita zem 84 USD, šonedēļ ir uzlēkusi līdz 87–89 USD par barelu. Dārgā nafta ļauj Krievijai daļēji finansēt tās budžeta deficītu un ieroču ražošanu, tāpēc “īstermiņā tā noteikti gūst labumu no Izraēlas konflikta”, sacīja korporācijas Rand pētniece Anne-Marija Deilija.
