Irāna ir pārdevusi tūkstošiem bezpilota lidaparātu Krievijai Ukrainas pilsētu bombardēšanai, un vēl 6000 bezpilota lidaparātu paredzēts saražot Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā saskaņā ar Irānas licenci. Tikmēr Ukraina no otras Krievijas partneres Ķīnas iegādājas dronus daudz lielākos daudzumos, lai apšaudītu ienaidnieka frontes pozīcijas.
Ukraina atradusi veidus, kā iegūt desmitiem tūkstošu dronu, kā arī izveidot tiem rezerves daļu plūsmu no Ķīnas, raksta The Wall Street Journal. Mēs galvenokārt iegādājamies gatavo produkciju, galvenokārt no SZ DJI Technology, no veikaliem un piegādātājiem. Turklāt pašu ražotajos dronos tiek izmantoti Ķīnas komponenti, kas strauji aug.
Saskaņā ar Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomnieka aizsardzības padomnieka Georgija Cakaja teikto, pēdējā pusotra gada laikā dronu ražotāju skaits valstī ir pieaudzis no septiņiem līdz gandrīz 300. Simtiem tūkstošu vienkāršu, lētu ierīču, kas spēj pārnēsājamās sprāgstvielas tiek ražotas amatnieciskā un rūpnieciskā veidā.
Katru mēnesi Ukrainas bruņotie spēki kaujas laukā izmanto aptuveni 10 000 dronu. DJI sacīja WSJ, ka cenšas ierobežot savu produktu militāro izmantošanu, bet nevar kontrolēt to izmantošanu pēc iegādes.
ASV aizliegums izmantot DJI bezpilota lidaparātus militāriem nolūkiem, kā arī ķīniešu komponentus principā pašu dronu ražošanā, ir kļuvis par vienu no iemesliem, kāpēc amerikāņu droni ir pārāk dārgi. Lai gan ASV ir mēģinājušas nodrošināt piegādes Ukrainai, daudzi amerikāņu komerciālie bezpilota lidaparāti maksā par desmitiem tūkstošu dolāru vairāk nekā Ķīnas modeļi. Ukraina vēlētos izmēģināt un izmantot vairāk amerikāņu dronu, taču “mēs joprojām meklējam rentablākus risinājumus,” WSJ sacīja digitālās transformācijas ministra vietnieks Georgijs Dubinskis.
Turklāt katram drona programmatūras atjauninājumam ir nepieciešams Pentagona apstiprinājums. Tomēr situācija kaujas laukā mainās tik ātri, ka programmētājiem un inženieriem ir nepārtraukti jāveic korekcijas savos modeļos. “Kas lido šodien, nevarēs lidot rīt,” saka Dubinskis. “Mums ātri jāpielāgojas jaunajām tehnoloģijām. Inovāciju cikls šajā karā ir ļoti īss.
Amerikas Savienotajās Valstīs vairāki simti jaunuzņēmumu izstrādā mazus dronus, dažus no tiem atbalsta Pentagons. Taču ierīces, kas paredzētas komerciālai lietošanai (to galvenokārt dara ražotāji), ir izrādījušies grūti pārveidot militāriem nolūkiem. Tā rezultātā ASV nav nozīmīgas klātbūtnes pirmajā bezpilota lidaparātu karā.
Amerikāņu bezpilota lidaparāti ir dārgi, kļūmīgi, slikti izturīgi pret elektronisko karu un ne vienmēr spēj izpildīt misiju un veikt uzdevumu atbilstoši norādītajiem parametriem, startup vadītāji un bijušie militārpersonas ASV, bezpilota lidaparātu operatori frontes līnijās un Ukrainas amatpersonas sacīja WSJ.
“Katras amerikāņu dronu klases vispārējā reputācija Ukrainā ir tāda, ka tie nedarbojas tik labi kā citas sistēmas,” atzina Ādams Braijs, Silīcija ielejas starta uzņēmuma Skydio izpilddirektors, kurš kara sākumā nosūtīja uz Ukrainu simtiem savu labāko dronu. . Bet tā ierīces “nebija ļoti veiksmīgas priekšējā līnijā”, viņš teica.
Kopš tā laika Skydio darbinieki ir ceļojuši uz Ukrainu 17 reizes, un jaunie bezpilota lidaparāti ir veidoti, pamatojoties uz Ukrainas militāro un drošības spēku uzskatiem un vajadzībām, nevis Pentagona prasībām, stāsta Braijs.
Tādi lielie uzņēmumi kā Palantir un Microsoft, vairāki amerikāņu miljardieri, kā arī jaunuzņēmumi un uzņēmēji Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā palīdz Ukrainai izstrādāt tiem dronus un programmatūru, raksta The Washington Post