Vakar Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu telefonsarunā ar kolēģiem no Liebritānijas, Francijas un Turcijas sacīja, ka Ukraina, iespējams, gatavojas uzspridzināt “netīro bumbu”.
Pēc tam informāciju par Ukrainas puses nodomiem izmantot “netīro bumbu” izplatīja Kremļa madiji, atsaucoties uz dažiem “uzticamiem avotiem dažādās valstīs”. Mēģināsim oskaidrot, kāda veida ierocis tas ir un kāda ir tā izmantošanas varbūtība.
Kas ir ”netīrā bumba”?
“Netīrā bumba” ir radioloģiskā ieroča veids, kas sastāv no konteinera ar radioaktīvo izotopu un sprādzienbīstamu lādiņu. Kad lādiņš tiek uzspridzināts, konteiners tiek iznīcināts, un radioaktīvā viela tiek izsmidzināta lielā teritorijā.
Tajā pašā laikā par “netīro bumbu” var uzskatīt arī tāda nemilitāra uzņēmuma, kas izmanto radioaktīvos materiālus, tīšu detonāciju.
“Šī ir ļoti bīstama lieta. “Netīrās bumbas” seku piemēri ir Černobiļa, Fukušima. Ļoti nopietns radioaktīvs piesārņojums, kuru ir ļoti grūti novērst. Tas ir vēl sliktāk nekā klasiska kodolbumba. Kopš Černobiļas traģēdijas ir pagājuši vairāk nekā 35 gadi, un tur joprojām nav droši,” saka Krievijas Raķešu un artilērijas zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks Konstantīns Sivkovs.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem šodien nav atsevišķa šāda veida ieroča, kas kalpotu kādas valsts armijā. Tiek uzskatīts, ka “netīrā bumba” ir neefektīva kā ierocis, jo tai nav tūlītējas iedarbības, bet tā spēj piesārņot lielas teritorijas. Neeksittē publiski atklātas informācijas par darbu pie “netīrās bumbas” izstrādes, kā arī nav pierādījumu par šādu bumbu izmantošanu bruņotos konfliktos.
PSRS tika veikti radioloģisko ieroču izmēģinājumi, taču tie visi tika pārtraukti 1958. gadā.
Par ko runā Krievijas amatpersonas un Kremļa madiji
Šī nav pirmā reize, kad Krievijas varas iestādes paziņo, ka Ukraina strādā pie “netīrās bumbas”. Tā Vladimirs Putins savā februāra uzrunā deva mājienus, ka Ukraina varētu nodarboties ar kodolieroču radīšanu, un uzreiz pēc kara sākuma lielākās Krievijas ziņu aģentūras ziņoja par Ukrainas kodolieroču izstrādēm.
Kijiva, kā vēsta prokremliskās publikācijas, pie kodolieroču radīšanas strādājusi kopš 1994.gada un pēc Petro Porošenko pavēles to pastiprinājusi 2014.gadā. Tāpat kā tagad, gada sākumā Kremļa mediji atsaucās uz vārdā nenosauktiem anonīmiem avotiem.
“Krievijas propaganda ir nogājusi no sliedēm un pieļauj, ka Ukraina gatavojas Krievijas teritorijā nomest “netīro bumbu”. Tas ir slims viltojums. Ukrainai nav kodolieroču, tā neveic nekādus darbus pie to radīšanas/iegūšanas. Mēs esam atbildīga Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalsts,” uz apmelojošajiem vēstījumiem toreiz atbildēja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba .
Neskatoties uz to, Krievijas delegācijas vadītājs sarunās par militāro drošību un bruņojuma kontroli Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka iespēja Kijivai izveidot “netīro bumbu” bija viens no militārā iebrukuma motīviem.
Pat ja Ukrainai patiešām ir šādi ieroči, to izmantošana ir ārkārtīgi maz ticama: pēc militāro analītiķu domām, tie nedos Ukrainas bruņotajiem spēkiem tūlītēju rezultātu frontē, bet var padarīt atsevišķas valsts teritorijas neapdzīvojamas uz daudziem gadiem.
Daži eksperti uzskata, ka ar šādiem draudiem Maskava cenšas piespiest Kijivu sēsties pie sarunu galda pēc vairākām Krievijas bruņoto spēku militārām neveiksmēm.
