Zinām, ka vīrieši ir brunču mednieki, kas pastāvīgi krāpjas, melo. Kad saka, ka mīl, patiesībā tikai iekāro. Kad saka, ka noguruši un negrib seksu – tātad impotenti.
Kad saka, ka mēs labi izskatāmies, tas nozīmē – viņiem ir labs garastāvoklis, ja saka sievietei, ka viņa ir slaida – tas nozīmē, ka viņiem ir īpaši labs garastāvoklis.
• Zināms, ka viņiem netīk skūties, jo tas ir sāpīgi, bet viņi tik ļoti ienīst sāpes. Ja grib gatavot vakariņas, tad vajadzētu jau iepriekš izsaukt ugunsdzēsējus. Viņi nemāk dejot, tāpēc saka, ka visas dejas ir muļķīgas un nevīrišķīgas.
• Zināms, viņi ir viltīgi pavedēji un kārdinātāji – izlasījuši pāris rakstiņus kādā vīriešu žurnālā un jau jūtas kā “supermeņi” vai “kazanovas”.
• Zināms, ka viņi bieži melo par savām uzvarām mīlas laukā: ja kāds saka, ka bijušas 10 mīļākās, visticamāk, bijusi viena vai pat neviena (arī tā gadās).
• Zināms, ka viņiem tīk “bāzt batonus ausīs”, bārstīt novalkātus komplimentus un klaigāt, ka sievietes mīl “ar ausīm”. Tas nebūt nav tā – sievietes mīl “ar acīm” un tikai!
• Zināms, cik ļoti viņi baidās kļūt par tēviem un vīriem. Baidās no nevainības, gariem nagiem, sarkanas nagu lakas, sarkanas lūpu krāsas, gudrām sievietēm, tikt atraidītiem, baidās būt neveiksmīgi gultā. Baidās no vecuma, mazbērniem, plikpaurības, sirmuma, palikt bez mašīnas un baidās palikt neēduši.
• Zināms, ka vairāk tiem patīk sēdēt zirgā nevis peldēt. Viņiem patīk suņi, cepti kartupeļi un zivis, netīk būt pirmiem, piektiem un simtiem.
• Viņi nemāk šūt, adīt, lāpīt, vārīt ēst, mīlēt, runāt, sacīt taisnību, staigāt, strādāt, piespiest, lūgt, gulēt pidžamā un ēst pie svētku galda.
• Viņiem tīk ēst pirms gulētiešanas, domāt no rīta un gulēt dienā, tīk aizrādīt, pamācīt un parādīt, kā vajag apkampt un bučot.
• Viņiem netīk pažēlot, dziedāt, sameklēt vajadzīgas lietas, domāt par nākotni, par pagātni, par tagadni. Netīk remontēt, piekarināt gleznas, fotogrāfēties, izskatīties muļķīgi, smieklīgi, veci!
• Ja pateiksit vīrietim: “Mīļais, mēs drīz būsim trijatā”, un nav svarīgi, vai runa ir par bērnu, vecmāmiņu, mammu vai māsu, vai pat kaķi – viņi tūlīt pat izgaisīs!
• Mēs zinām par jums visu un tomēr nevaram saprast, kāpēc ar seksu jūs nodarbojaties, nenovelkot zeķes.
• Kāpēc jums pateikt šos vārdus: “Es tevi mīlu!” ir līdzvērtīgi nāvessodam! Kāpēc jums tā patīk, ja pažēlo jūs, bet kāpēc nemākat pažēlot kādu citu? Nesaprotami – kāpēc raudāt bērēs ir apkaunojoši, bet smieties par sievas jauno frizūru – normāli? Nesaprotami, kā var visu aizmirst? Kāpēc aizmirstat sievas dzimšanas dienu, izvest suni pastaigā, nomazgāt traukus, salabot pilošo krānu, apliet kaktusu (tas jādara tikai reizi mēnesī – domājams, tas nav pārāk sarežģīti), nomazgāties, pateikt komplimentu, pat savu dzimšanas dienu un solījumu, ko devāt pirms nedēļas!
• Mēs izvairāmies – jūs melojat, mēs runājam – jūs kliedzat, mēs guļam – jūs krācat. Mēs mīlam – jūs gribat, mēs sevi nenovērtējam – jūs sevi pārvērtējat, mēs mazgājam – jūs smērējat.
Tā varētu turpināt līdz bezgalībai, taču galveno mēs esam noskaidrojuši – mēs esam dažādi. Tieši tāpēc – joprojām kopā…
Iedvesmoies pati un iesaki draugiem!
