Respektablais Krievijas politologs Abbass Gaļamovs izklāsta savu viedokli par Krievijas aizsardzības ministra vakardienas žestikulēšanas zemtekstiem.
“Politiskie stratēģi labi zina, ka attēls vienmēr pārspēj tekstu,” raksta Gaļamovs. “Kā saka: “labāk vienreiz redzēt, nekā simts reizes dzirdēt.” Tāpēc Kremlis nolēma no tā kontrolēto mediju vietnēm izņemt vakardienas interviju ar Šoigu, kurā, atbildot uz žurnālista jautājumu “vai mēs uzvarēsim?”, ministrs bezpalīdzīgi parausta plecus un noplāta rokas.
Pēc Maskavas Mākslas teātra cienīgās pauzes viņš gan piebilst, ka mums “nav citas izvēles”, bet tas ir kā karsta komprese mironim, efekts jau ir radīts. Un pati frāze par to, ka nav citas izejas, neizraisa īpašu pārliecību par savām spējām.
Reiziniet to visu ar kontekstu – atkāpšanās frontē, regulāri sprādzieni aizmugurē, vojenkoru stenēšana – un jūs iegūsiet precīzu ainu par notikumiem, kas ir bezgala tālu no oficiālajiem.
Kāds ir iemesls šādai dīvainai parasti diezgan bravūrīgā ministra uzvedībai? Domāju, ka oficiāli izskanējušo notikumu versijas neatbilstības pakāpe šobrīd ir sasniegusi tādu līmeni, ka pat Šoigu sajuta nepieciešamību kaut ko darīt, lai būtu kaut nedaudz tuvāk patiesībai.
Galu galā, gribas taču, lai cilvēki tev noticētu un nespļaudītos brīdī, kad jūs parādāties ekrānā.
