Serebrjanskas mežs Luhanskas apgabalā šodien ir viens no karstākajiem kara punktiem. Krievijas karaspēks strauji palielināja uzbrukumu skaitu, mēģinot izspiest Ukrainas bruņoto spēku kaujiniekus, lai virzītos tālāk uz Limanu un Seversku.
Taču pastāvīgo gaisa uzlidojumu un apšaudes dēļ no meža tur palicis maz – ainava atgādina kadrus no kaut kādas apokaliptiskas filmas: visapkārt ir tikai izdegusi zeme, kas noputināta ar sniegu un sakropļoti koku stumbri. Fotogrāfu ģimene, Konstantīns un Vlada Liberovi, kuri strādā ar pseidonīmu Libkos, savos sociāljos tīklos publicēja fotogrāfijas no Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām un pastāstīja, kādos apstākļos ziemā ukraiņu aizstāvji cīnās par savu zemi.
“Temperatūra naktī ap –20…−25°C, dienā –13…−16°C. Artilērijas uguns intensitāte ir salīdzināma ar I pasaules karu: aviācija, smagā artilērija, droni. Turklāt aktīvi strādā ienaidnieka snaiperi. Artilērijas rūkoņa nerimst ne mirkli. Ekstrēmās pozīcijās attālums līdz ienaidniekam ir 50 metri,” notiekošo raksturo Liberovi.
Cīnīties vienmēr ir grūti, bet cīnīties ziemā un pat mežā ir atsevišķs pārbaudījums.
“Pat, lai vienkārši ieraktu sevi, ir vajadzīgas titāniskas pūles. Zeme sasalusi līdz 20 centimetriem, lāpsta ar to netiek galā, vispirms ar cērtni jāsalauž sasalušais slānis un tikai tad jārok. Un tas viss pastāvīgā apšaudē,” raksta Liberovi.
Dzeramais ūdens sasalst pudelēs, tikko uzkritis sniegs zem kājām pārvēršas ūdeņainā putrā, un vairākas apģērba kārtas nepasargā no aukstuma. Un šādos apstākļos, kad šķiet, ka nav iespējams izdzīvot, nemaz nerunājot par cīņu, ukraiņu aizstāvji atvaira ienaidnieka ikdienas uzbrukumus.
Viņi arī smaida un joko.
”Tev ļoti auksti?”
“Ja visu nosedz, tad ir labi,” atbild jauns puisis daudzās drēbju kārtās, aizdedzinot cigareti no tranšejas sveces,” raksta Konstantīns Liberovs.
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem, pēdējās diennakts laikā Ukrainas militārpersonas atvairīja vairāk nekā 30 ienaidnieka uzbrukumus Limanas virzienā, tostarp Serebrjanskas mežniecībā un Belogorovkas apgabalos.
