Lēnām pa Latvijas muzejiem ( E. Smiļģa Teātra muzejs, Jelgava, Valmiera, Saldus ) ceļu sākusi izstāde, kuru var saukt par jaunu atklājumu izstādi Latvijas mākslā – tas ir stāsts par mākslinieku, kuru gandrīz vai līdz 2016. gadam Latvijā neviens nezināja. Viņu sauc Osvalds Rožkalns un viņa dzimtas saknes 19. gadsimtā ir atrodamas Lubezeres un Sasmakas pusē, pats dzimis Rīgā ( 1910 ), mūžs noslēdzies Vācijā – Vircburgā ( 1989 ). Tas būtu tā īsi. Taču, pateicoties mākslinieka dzīvesbiedres Maijas Rožkalnes ( dz. Kalniete) un audžumeitas Juttas Burhardes līdzdalībai, mākslas zinātnieki Ingrīda Burāne un Māris Brancis izdarījuši svētīgu darbu: Osvalda Rožkalna darbi tagad ir apskatāmi Latvijā un ir izdots katalogs “Trešā atgriešanās. Ieskats mākslinieka Osvalda Rožkalna dzīvē un darbos”.
Kā jau daudzus latviešu māksliniekus, liktenis un pasaules kari arī Osvaldu Rožkalnu ir mētājuši no vienas pasaules malas uz otru, neļaujot iegūt labu izglītību un stabilitāti dzīvē. Pirmais pasaules karš viņa ģimeni aiznes uz Penzu, otrais lika stāties latviešu leģionā un nonākt gūstekņu nometnē Beļģijā un pēc tam kļūt par trimdinieku. Agri miruši abi viņa vecāki. Taču dažas laimīgas nejaušības ir veicinājušas Osvalda Rožkalna virzību uz mākslas pusi: Penzā, vēl puika būdams, viņš par saviem zīmējumiem saņem uzslavas no paša Jēkaba Kazaka, kurš iesaka viņam pavisam nopietni pievērsties mākslai. Tomēr tā nesanāca un 20. gs. 30. gados Rīgā viņš pelnīja iztiku Nacionālajā operā pie dekorāciju gleznošanas, tad arī iestājās mākslinieku biedrībā “Zaļā vārna” un piedalījās pirmajās izstādēs.
Pēc kara Osvalds Rožkalns palika Vācijā. Kaut arī mākslinieks piedalījās latviešu bēgļu nometņu kultūras dzīvē un desmit gadus nostrādāja par dekoratoru un kostīmu mākslinieku Vircburgas teātrī, tomēr nozīmīgākā viņa daiļrades daļa sabiedrībai palika nezināma. Gan iedzimtās kautrības dēļ, gan augstās paškritikas un klusā dzīves veida dēļ gleznotāja dzīves laikā nenotika neviena viņa darbu personālizstāde. Ne Vācijā, ne, protams, Latvijā.
Tagad mums ir iespējams ar pārsteiguma un negaidītības prieku skatīt Eiropas līmeņa mākslu, kuru radījis mākslinieks vienatnē, bez mākslas izglītības. Toties Osvalds Rožkalns ir mācījies no tiem dižākajiem pasaules meistariem ( El Greko un Vemērs ), bet galvenokārt no Pikaso un kubisma vispār, arī austrumu tautu virtuozās dabas inspirācijas, pateicoties savai izcilajai mākslas grāmatu kolekcijai. Viņš ir daudz domājis, sapratis, ka jebkurā bildē klāt ir jābūt mākslinieka paša esenciālām un koncentrētām pārdomām, arī savas tautas garam, kas arī ir laimīgi transformējies viņa gleznu “slāpēto krāsu” kolorītā, gan atturīgajā formā. Portreti, ainavas, klusās dabas, abstraktas kompozīcijas, zīmējumi, akvareļi – tā ir nepārvērtējama bagātība, kuru mūsu acīm tagad ir prieks baudīt!
Izstāde muzeja Izstāžu zālē būs apskatām līdz 15. martam, 19. februārī notiks tikšanās ar mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni un Osvalda Rožkalna ģimenes locekļiem.
Guna Millersone,
izstādes iekārtotāja
