LNT sižets par Ziemupi manī izraisīja veselu emociju gammu – dusmas, nožēlu, skumjas, izbrīnu, sašutumu, neizpratni par to kā var sagrozīt faktus, par to kā var visu uzņemt tikai no viena skatu punkta un samontēt to tā kā kādam vajadzēja.
Mēģināšu te atspoguļot savu skatījumu par dzīvi ciemā balstoties uz faktiem.
Nedaudz skaitļu. Ziemupē dzīvo 157 iedzīvotāji. No tiem 32 bērni līdz 16 gadu vecumam. Tie ir reāli Ziemupē dzīvojošie. Mēs bibliotēkā veicam pašas savu statistiku. Rakstām māju pa mājai un piezīmējam tajās to iedzīvotājus. Tas, ka iedzīvotāju skaits ir samazinājies tāpat kā visur Latvijā, tas ir nenoliedzams fakts.
1937. gadā – 752 iedzīvotāji.
1997. gadā – 235 iedzīvotāji.
2002. gadā – 194 iedzīvotāji.
Tātad pēdējos 15 gados Ziemupes iedzīvotāju skaits samazinājies par 37 cilvēkiem. No 2002. gada mūsu kapos apglabāti 79, no kuriem vietējie Ziemupes iedzīvotāji 59 (20 ir kādreizējie ziemupnieki).
Pāvilostas pašvaldības iestādēs strādā 8 Ziemupes iedzīvotāji. Bet tepat Vērgales pagasta teritorijā esošajos uzņēmumos vēl 9. Mums ir viesu mājas, kas savu iztiku ziemai nopelna vasarās. Un ir gana daudz uzņēmīgu cilvēku (ap 30), kuri uz darbu brauc ārpus novada robežām. Tas, par ko mēs varam sapņot, ir asfalta segums 8 km garumā no Ziemupes centra līdz Ventspils ceļam, kas būtu nenoliedzams ieguvums ciema attīstībai.
Par bibliotēkas darbu. Uz doto brīdi mūsu bibliotēkā ir reģistrēti 78 grāmatu, žurnālu lasītāji un interneta lietotāji. Desmit lasītājiem grāmatas pievedam mājās. Šobrīd, kad Ziemupē nav veikala un vakaros ātri paliek tumšs, bibliotēkas apmeklējums tiešām ir krities.
Vasarās Ziemupe atdzīvojas un ziemā nepadzīvotās mājas ir vasarnieku pilnas. Vairākiem no viņiem bibliotēka un internets ir nepieciešami, lai kārtotu savas darba lietas.
Vēl joprojām Ziemupē notiek ģimeņu vakari, ziemupnieku saieti un parastas balles. Tiek rīkotas izstādes. Ikvienam ir iespēja piedalīties Ziemupes jūrmalas stāvlaukumā rīkotajos pasākumos –Saulgriežos, ma-DARĀ, Baltā galdauta svētkos un daudz citos. Ar 10. decembri darbu atkal sāks Rūķupe.
Leiputrijas te nav, bet mēs dzīvojam. Jau tā dzīve Latvijas laukos nav tā saulainākā un te vēl žurnālisti izgāž savu negatīvismu. Skumji!
Bet ir arī labā ziņa. Tik daudz atbalsta zvanu, vēstuļu, komentāru un labā apliecinājumu par Ziemupi es ilgi nebiju saņēmusi. Paldies visiem par līdzi jušanu. Mēs te turpināsim dzīvot savu ziemupnieku dzīvi!
Ziemupnieku vārdā – Daina Vītola
